Latvijas izglītības sistēmas (LIS) strukturālās reformas un finansēšanas principi - II

Latvijas izglītības sistēmas (LIS) strukturālās reformas un finansēšanas principi - II

Pārdomas par "Nauda seko skolēnam"- modeli

Ja Latvijas Izglītības Sistēmu (LIS) turpināsim reformēt  600 gadus ieilgušās Gūtenberga grāmatas Izglītības paradigmas (GGIP) ietvaros, tad ir pilnīgi skaidrs, ka nekas neglābs ne augstskolas, ne pagastu  mazās  skolas (PMS). Taču par budžeta naudu izglītībā vēl svarīgāki ir pašu skolēnu un studentu esamība, kurus gribam izglītot PMS un Latvijas augstskolās. Jo bērnu skaits sarūk, jo izmaksas uz vienu bērnu pieaug, jo skola kļūst dārgāka.  No otras puses, valsts budžeta konsolidācija jāturpina - jo ātrāk sasniegsim bezdeficīta budžetu, jo ātrāk valsts nostāsies uz stingriem pamatiem. Bet tas nozīmē vēl vairāk ierobežotus finansu līdzekļus LIS. Tāpat ir absolūti nepieļaujami vēl jo vairāk  palielināt parādu nastu, lai turpinātu uzturēt laikmetam neatbilstošo izglītības sistēmu, organizējot to pēc  GGIP principiem.NSS-modelis tika izveidots trekno gadu sākumā un tas darbojās labi pat vēl līdz 2008.g., kad IKP burbuļiskais pieaugums bija mērams 10-15% apmērā. Izglītības sadaļa valsts budžeta izdevumos tuvojās vienam biljonam (bilj.). 2009.g. sākums iezīmējās ar  finanšu krīze valstī. Tad burtiski dažu dienu laikā  Latvijas Izglītības Sistēma (LIS) zaudēja desmitiem miljonu latu,  kamēr kopumā tā apstājusies pie  0,8 bilj. LVL, kas sastāda 18-20% no gada budžeta 4.3 bilj. LVL.  Ja turpināsim praktizēt skolas-fabrikas un skolu busiņus  GGIP ietvaros, tad ar 0,8 bilj. LVL nepietiek. Turklāt izglītības budžetu jau tuvākajā nākotnē sagaida vēl dziļāka konsolidācija, kas vēl jo vairāk apgrūtinās labi iecerētā NSS-modeļa darbību. Zemāk daži priekšlikumi par NSS-modeļa modifikāciju, lai paaugstinātu skolēnu-studentu atbildību par sasniedzamo izglītības rezultātu.

LIS finansēšanas princips (modelis)  "Nauda seko skolēnam - P-NSS" sākumskolai un pamatskolai. 

1. P-NSS darbojas sākumskolā (SS) un pamatskolā (PS), līdz 9.klasei ieskaitot.
   
2. P-NSS darbojas ar precizitāti līdz konkrētam skolēnam, arī vienas pašvaldības ietvaros var izvēlēties vienu vai citu skolu.
   
3. Skolēnam skola jāizvēlas ne vēlāk kā 6 mēneši pirms mācību gada sākuma atsevišķi uz 1.klasi (SS), bet pēc tam uz 9.klasi (PS).
   
4. Skola slēdz līgumu ar vecākiem uz 6 gadiem (SS), uz 3 gadiem (PS). Pēc tam skolu mainīt nedrīkst, ja tam nav pamatots iemesls (piem., ģimenes dzīves vietas maiņa, u.c.).
   
5. P-NSS līdzīgi veselības primārai aprūpei nesedz visus ar izglītību saistītos izdevumus. P-NSS paketē ir ietverti paši nepieciešamākie mācību priekšmeti (dzimtā valoda, Latvijas vēsture, veselības mācība un fiziskā kultūra, matemātika, utl.).
   
6. Atkarībā no konkrētās skolas izglītības programmu izmaksām jāmeklē papildus finansu līdzekļi, pirmkārt, vecāku līdzfinansējums, pašvaldību līdzfinansējums, ziedojumi, u.c.) līdzīgi, kā tas jau notiek ar alternatīvās izglītības skolām (O.Rode Drustos, G.Ošeniece Ikšķilē, E.Blūms Jūrmalā u.c.).

LIS finansēšanas princips (modelis)  "Nauda seko kvalitātei - P-NSK" vidējai, profesionālajai un augstākās izglītības iestādēm. 

1. Vidējās , profesionālās un augstākās izglītības iestāžu budžeta finansējums tiek piešķirts konkursa kārtībā - "nauda seko  kvalitātei - NSK", iepērkot attiecīgo kategoriju un nozaru vietas no atbilstošām mācību iestādēm.
   
2. Katru gadu tiek ieprktas tikai tik studiju vietas, cik to atļauj IZM budžets, nodrošinot finansējumu arī jau agrāk iepirktajām  studiju vietām. IZM izdevumi nedrīkst pārsniegt ieņēmumus. Katra skola var atvērt maksas studiju vietas atkarībā no pieprasījuma, taču studiju vietas kvalitātes kritēriji neatšķiras no tiem, kādi tie ir budžeta studiju vietām.
   
3. IZM izsludina konkursu par budžeta finansēto studiju  vietu iepirkumu, uz kuru piesakās Vidējās , Profesionālās un Augstākās izglītības iestādes, kuras konkurē savā starpā, piedāvadamas attiecīgās studiju vietas par noteiktām izmaksām, bet kuru kvalitāte nedrīkst būt zemāka par IZM noteikto minimumu.
   
4. Tādējādi pēc pamatskola beigšanas, lai iestātos Profesionālajā skolā, Viduskolā vai Augstskolā un pretendētu uz budžeta vietām, absolventu vidējiem akadēmiskajiem rādītājiem jāatbilst noteiktiem kritērijiem, kuri katrā konkrētā gadā ir saistīti ar kvotu apjomu. Kritēriji nav sastinguši rādītāju (indikatoru) vērtības, tie var mainīties atkarībā no nozarei piešķirto kvotu daudzuma.
   
5. Pamatskolu (9.kl.)  un  Vidusskolu (12.kl.) un Profesionālo skolu absolventi piedalās konkursā uz valsts budžeta apmaksātajām studiju vietām ar saviem akadēmiskajiem rādītājiem. Minēto skolu absolventi 6 mēnešus pirms mācību gada sākuma deklarē IZM par saviem turpmākajiem studiju plāniem. Tādējādi   IZM datu bāzē nonāk absolventu  nodomi (lēmumi) turpināt izglītību konkrētā nozarē vai specialitātē.
   
6. IZM apkopo deklarētos datus un izdara nepieciešamos aprēķinus, lai novērtētu studiju vietu pieprasījumu. Valsts izglītības politika tiek realizēta, nosakot apmaksāto studiju vietu kvotas katrai nozarei un specialitātei pieejamo budžeta līdzekļu ietvaros. Reflektanti tiek saranžēti visas valsts mērogā, un kvotu ietvaros tiek piešķirta studiju vieta katram konkrētam reflektantam.  Absolventi-Reflektanti  ar zemiem akadēmiskajiem rādītājiem acīmredzot nevarēs pretendēt uz valsts budžeta finansējumu, taču viņi to var darīt par saviem līdzekļiem.
   
7. Atkarībā no visu kategoriju skolu absolventu deklarācijām par turpmāko izglītību un absolventu akadēmiskajiem sasniegumiem un piešķirto kvotu apjoma katrai nozarei (specialitātei) IZM aprēķina maksimāli iespējamo  budžeta finansēto studiju vietu skaitu katrā kategorijā un nozarē.
8. Katras kategorijas budžeta studiju vietai ir noteikti kvalitātes kritēriji, kuri skolām jānodrošina. Skolas sacenšas savā starpā, gan veidodamas savu tēlu un prestižu reflektantu vidē, gan izpildot formālos akreditācijas kritērijus, kuri tiek izvirzīti konkrētām studiju vietām.
   
9. Savukārt augstsskolas savus mācību spēkus izraugās konkursa kārtībā, kā arī atkarībā no savām finansiālajām iespējām. Augstsskolas prestižs un tēls reflektantu vidū un sabiedrībā kopumā ir atkarīgs no mācību spēku profesionālās kvalifikācijas un reputācijas studentu vidū un sabiedrībā kopumā.
   
10. Beigu beigās budžeta subsidētie reflektanti, izvēloties turpināt savas studijas vienā vai citā augtskolā "nobalso" par šo augstskolu, proti, atnesot tai sev piešķirto valsts finansējumu.