Kas sakārtos AIS? Vai tiešām jāgaida uz Kristus otrreizējo parādīšanos?

Uz ko mēs bērnu vecāki vēl gaidām? Taču ne jau uz Kristus otrreizējo parādīšanos, lai sakārtotu LIS - Latvijas Izglītības Sistēmu

Ar interesi vēroju IZM ministra cīniņu ar augstskolu profesūru  LTV1 Sastrēgumstundā . Mani pārsteidza, sirmie un pussirmie profesori (no kuriem daudzi mani bijušie studiju biedri), ar kādu entuziasmu viņi meta akmeņus ministra virzienā. Varbūt  pietrūka vienīgi iestērķelēto žabo un iepūderētās parūkas,  lai aina studijā pilnībā atgādinātu viduslaiku izrēķināšanos ar disidentu akadēmiskajā vidē, kurš uzdrīkstējes atvērt logus, lai ielaistu skābekli piesmakušajās AIS auditorijās. Tomēr vairākiem kolēģiem  varu izteikt komplimentus, ka izvēlējās vismaz paklusēt tai vietā, lai mestu ar akmeņiem IZM ministram. Padomju laika augstskolās mācīja, ka buržuāzisko valstu augstskolu profesūra savā vairumā ir konservatīva un reakcionāra sabiedrības daļa, kura nekad nestāvēs pārmaiņu un progresa pusē. Tas ironiski groteskā veidā pilnībā apstiprinājās visa raidījuma laikā, līdzko profesori atdarīja savas mutes. 



Pirms 1,5-gadiem, kad intensīvi darbojos ZZS IKK vadībā,  es daudz tiku rakstījis par AIS reformām. Šoreiz dažas rindiņas no 09.03.2011 vēstules IZM AIZI (Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju) departmenta vadītājai: 
""Tagad par AIS, kas nodota tavā pārziņā. NRA M.Auziņš skaidro, ka Webometrics reitingiem tomēr ir kaut kāda jēga un ka principu "nauda seko kvalitātei" nemaz nav tik vienkārši realizēt: "Ministrijas sagatavotajā projektā noteikti pieci instrumenti, kādā veidā finansējums tiek sadalīts. Tomēr rodas jautājums: kā tos īstenot?" Citā rakstā "Augstas sskolas, zemi griesti" varam lasīt: "Un te nu mēs loģiski nonākam pie nesen Izglītības un zinātnes ministrijā izstrādātā dokumenta Par uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli, kura mērķis ir izstrādāt uz rezultātiem balstītu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli. Dokuments kopumā jau šķiet ir labi domāts. Tajā neapšaubāmi ir racionāls kodols. Taču tas balstās pieņēmumā, ka augstākajā izglītībā un zinātnē nekādas nopietnas strukturālas reformas tuvākajā laikā nav plānotas." Uz ko mēs vēl gaidām, Gxxx? Taču ne jau uz Kristus otrreizējo parādīšanos, lai sakārtotu AIS.""

Saprotams, ka simpatizēju tam, ko pašreiz dara IZM ministrs. Manas domas lielā mērā izteica students Andris Rimša no Harvardas (Harvard Uni) un mans students un līdzstrādnieks Normunds Bergs (ar sarkano Diplomu) no LU CFI laikiem LTV1 Sastrēgumstundā. Esmu gandarīts, ka pat ZZS augstākā ranga figūras A.Bērziņš un R.Broks ir ministra atbalstītāju pulkā. Aicinu ikvienu fiziķi, jebkuru cilvēku, kas ieguvis  augstas raudzes izglītību un prot novērtēt stāvokli AIS,  aktīvi nostāties IZM ministra pusē un izvēdināt AIS akadēmiskos mūrus. Es savus uzskatus LIS reformēšanas sakarā esmu aktīvi paudis ZZS IKK periodā, piem., RVT-Skolotāju blogā pirms gada un vairāk, kas pilnībā sabalsojas ar Roberta Ķīļa šodienas centieniem reformēt ne tikai AIS, bet visu LIS kopumā.

Izmantosim savai diskusijai kādu modernāku platformu, kaut vai to pašu bloga formu.

Laika periodā 15.02.- 02.06.2012 kopš esmu pievienojies RP "Jautrītes grupai"-IZDG kopumā esmu saņēmis turpat 120 vēstuļu. Turpat visas ir ļoti aktuālas un pilnas ar interesantām idejām un priekšlikumiem. Jaunākā no tām ir Guntara vēstule par "Mums taču arī ir priekšlikumi un ar tiem arī varam nākt klajā - vai ne?" ar svarīgiem ierosinājumiem.  Mūsu grupa strādā intensīvi un garām nepalaiž nevienu aktuālu jautājumu. Taču šīs mūsu darba grupas diskusijas hronoloģiski paliek arvien grūtāk pieejamas pašiem tās dalībniekiem un absolūti nepieejamas tiem 23057 skolotājiem un 206440 skolēniem, par kuriem mēs nepārtraukti domājam un kuriem faktiski ir adresēta mūsu diskusija.

Citēju diena.lv:

"Izglītības ministra Roberta Ķīļa padomniece komunikācijas jautājumos Inita Blačforda informēja, ka, pēc IZM datiem, 2005.gadā Latvijā strādāja 27 282 skolotāji, bet pērn – vairs tikai 23 057, kas ir par 4225 skolotājiem mazāk.

"Tas ir loģiski, jo samazinās bērnu skaits," vērtēja IZM Profesionālās izglītības un augstākās izglītības departamenta direktora vietniece Inita Juhņēviča.

Tiesa, skolēnu skaits samazinājies straujāk nekā skolotāju skaits – ja 2004./2005.mācību gadā Latvijas vispārizglītojošajās skolās mācījās 300 667 skolēni, tad 2009./2010.mācību gadā – vairs tikai 226 024, kas ir par 74 643 skolēniem mazāk."

Uz ko es mudinu? Izmantosim savai diskusijai kādu modernāku platformu, kaut vai to pašu bloga  formu, piem., RP-VPG blogu. Bez tam ir visādi diskusiju forumi. Pamēģini nopublicēt kādas savas pārdomas RP-VPG blogā un mudini arī pārējos grupas dalībniekus izmantot šo platformu.

"Nacionālās darba grupas" nepieciešams harmonizēt ar attiecīgajām Saeimas komisijām

Tikpat droši, kā 2x2=4, tā "Nacionālās darba grupas" nepieciešams harmonizēt ar attiecīgajām Saeimas komisijām, lai nodrošinātu efektīvu likumdevēju ēnošanu

Šīs rindas rakstu sakarā ar gatavošanos ZRP 21.04.2012 Kopsapulcei, kā arī ar skatu uz jaunajiem rediģētajiem STATŪTIEM, kurus grasāmies apstiprināt Kopsapulcē . Tā kā katras partijas iekšējo struktūrvienību galvenais uzdevums ir ēnot "esošos likumdevējus un varu", tad  ZRP "nacionālo darba grupu" organizēšana, to struktūru un nosaukumi ir absolūti disonējoši ar attiecīgajām struktūrām Saeimā, proti, Komisijām. Ja stūrgalvīgi paliekam pie "nacionālajām darba grupām" nozaru Komisiju vietā, tad tā būs kārtējā organizatoriskā neveiksme.  Jau kopš ZRP pirmajām pastāvēšanas dienām priecājos par katru ZRP veiksmi un kļūstu bēdīgs par tik daudz pieļautajām kļūdām, kuru cēlonis lielākoties bija nespēja ieklausīties ierindas biedru viedokļos un padomos. Nespēja iesaistīt ierindas biedrus aktīvā partijas darbā pakāpeniski mazinās, bet vēl joprojām pastāv. Par to ZRP jau samaksājusi ar reitinga-% spējo kritumu tūlīt pēc 11.Saeimas vēlēšanām un pašreizējo stagnēšanu, ko noteikti vajadzētu visdrīzākā laikā pārtraukt ar aktīvu sabiedriski politisko darbu. 

Pēdējo mēnešu laikā  vērojama partijas biedru darbības koordinācijas pakāpeniska uzlabošanās. Visticamāk šajā faktā ne mazi nopelni ir I.Valdovska personiskajam ieguldījumam. Tāpat augsti vērtēju J.P.Zārda "sestdienas skolas" aktivitātes. Taču vēl joprojām nav sazobes t.s.  "nacionālajām darba grupām" ar attiecīgajām nozaru ministrijām un Saeimas komisijām, vēl joprojām nespējam atraisīt milzīgo potenciālu, kas snauž ierindas biedros. Tie nav pārmetumi, bet pārliecināta Reformpartijas labvēļa novērojumi "skatā no malas", kas dara viņu bažīgu.

Pirms došanās uz 21.04.2012 kopsapulci nevajadzētu Reformpartijas (RP) organizatoriskajā struktūrā kā akmenī iecirst   t.s.  "nacionālās darba grupas". Man ir zināma pieredze šādu grupu, faktiski komisiju, organizēšanā un komisiju darba vadīšanā.  Tā kā t.s.  "nacionālās darba grupas" acīmredzot pārstāv ZRP visā valstī (proti, "nacionālā" tiek lietots Vislatvijas nozīmē), zem kura var organizēt ZRP nodaļu pārstāvniecību un kuru iekšienē savukārt varētu organizēt atsevišķas terminētas darba grupas specifisku problēmu risināšanā, tad termina "darba grupas" lietošana  Vislatvijas nozīmē nebūtu veiksmīga. Tad sanāktu kaut kāda līdzība ar labi zināmajām matrjoškām - darba grupas tiktu iekrautas cita citā.

Šajā sakarā es rosinātu  t.s.  "nacionālās darba grupas" harmonizēt ar attiecīgajām Saeimas komisijām - 

Piem., "Izglītības un zinātnes darba grupa" no saraksta - 

"Valsts pārvaldes reformu darba grupa

- Darba grupas vadītājs Ainārs Zābers, e-pasts: ainars.zabers@one.lv, tālrunis: 26432490,

Izglītības un zinātnes darba grupa

- Darba grupas vadītāja Jautrīte Ašurova, e-pasts: j.asurova@inbox.lv, tālrunis: 27798779 Uzņēmējdarbības darba grupa

- Darba grupas vadītāja Ilze Boitmane, e-pasts: ilze.boitmane@i-work.lv, tālrunis:

26468860

"

es rosinātu pārsaukt par "RP Izglītības, Kultūras un Zinātnes komisiju", proti, tā būtu viena no RP nozaru komisijām, kas harmonizēta ar Saeimas struktūru. 

Tā kā Saeimas "Izglītības, Kultūras un Zinātnes komisijā - IKZK" darbojas arī 2 ZRP deputāti - 

,

tad "RP Izglītības, Kultūras un Zinātnes komisijai - RP IKZK" vajadzētu darboties ciešā sazobē ar ar Ingu Vanagu un Guntaru Bilsēnu. Vēl vairāk, "RP Izglītības, Kultūras un Zinātnes komisijai" vajadzētu kalpot kā šo deputātu biroju neformālai apakšstruktūrai, kurai minētie deputāti var deleģēt jautājumus un uzdevumus un no kuras sagaidīt profesionālus komentārus, skaidrojumus un problēmu risinājumus.  Vēl vairāk, šajā gadījumā "RP Izglītības, Kultūras un Zinātnes komisijai" ir arī "sava nozaru ministrija - IZM ar savu ministru". Tas nozīmē, ka "RP Izglītības, Kultūras un Zinātnes komisija" var strādāt dubultsazobē gan ar attiecīgo Saeimas komisiju - IKZK, gan ar atbilstošo nozares ministriju - IZM. Šī ir ideāla situācija, lai atraisītu un iedarbinātu ierindas biedru, izglītības darba profesionāļu, potenciālu, no vienas puses, un stiprinātu RP profesionālo kompetenci izglītības jomā,no otras puse.  Tā nāktu par lielu svētību IZM, kas līdz šim ir bijusi tik pārmēru birokratizēta un  neefektīvi strādājoša valsts pārvaldes struktūra.

Līdzīgas strukturālas izmaiņas vajadzētu veikt arī ar citām  t.s.  "nacionālajām darba grupām", harmonizējot tās ar attiecīgajām Saeimas komisijām. Piem., "Valsts pārvaldes reformu darba grupu" vajadzētu pārdēvēt par "RP Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju", kura veido savas reģionālo nodaļu pastāvīgās komisijas uz vietām un kurās savukārt var izveidot iekšējas terminētas darba grupas specifisku problēmu risināšanai. Ja attiecīgā problēma vai jautājumi tiek atrisināti, tad arī nav vairs pamata turpmākai terminētās darba grupas pastāvēšanai - tātad šī  darba grupa tiek likvidēta, bet kāda cita tiek nodibināta no jauna citu problēmu risināšanai. Līdzīgi kā RP IKZKgadījumā  arī "RP  Valsts pārvaldes un pašvaldības  komisijai - RP VPPK" ir arī  "sava nozaru ministrija - VARAM" ar savu ministru  (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Tas nozīmē, ka arī  "RP  Valsts pārvaldes un pašvaldības  komisija" var strādāt dubultsazobē gan ar attiecīgo Saeimas komisiju - VPPK, kurā 2 tās locekļi ir ievēlēti no ZRP, proti, Valdis Liepiņš un Juris Viļums, gan ar atbilstošo nozares ministriju - VARAM. 

Noslēgumā gribētu novēlēt sekmīgu darbu 21.04.2012 kopsapulcē un saglabāt pārliecību, ka šajā bloga rakstā izteiktie veiksmi vēlošie  ierosinājumi netiks pārprasti un uztverti kā "visgudras pamācības, kuras katrā ziņā par spīti to autoram"  vajadzētu ignorēt. Tāpat palieku pārlicībā, ka neesmu nevienu personīgi  aizskāris ar ierosinājmu harmonizēt "nacionālās grupas" ar Saeimas komisiju struktūru, lai pēc iespējas labāk un precīzāk būtu ēnot Saeimas darbu. Pats par sevi saprotams, ka nepretendēju uz patiesību pēdējā instancē!  Ja nu vienīgi ..., tad aicinu  tādus jautājumus kā "Vai 2x2=4?"  nevajadzētu lieki apspriest un likt uz balsošanu, kā tas nereti notiek pārprastas demokrātijas apstākļos.

Gribu izmantot izdevību, lai izteiktu atzinību ZRP izpilddirektoram IVO VALDOVSKIM (I.V.) par  saturīgajiem un regulārajiem  ZRP biļeteniem "Kas notiek valdē", kā arī par savas personiskās pozīcijas skaidru un drošu formulēšanu masu medijos. Piem., augstākā mērā atzinīgi vērtēju I.V. idejas un pārdomas, kuras varējām izlasīt LA (29.02.2012).  Vēl pavisam nesenā pagātnē ZRP biļeteni tika parakstīti bezpersoniskā formā ar  "ZRP komandas" vārdu, kas daudziem partijas biedriem atgādināja agrāko padomju birokrātijas bezpersonisko seju. 

Kā IZDG locekļi izprot savu reformatora misiju atbrīvot LIS no birokrātiskajiem žņaugiem

Kā IZDG locekļi izprot savu reformatora misiju atbrīvot LIS no birokrātiskajiem žņaugiem

esmu nobažījies par to, kā IZDG locekļi izprot savu reformatora misiju atbrīvot LIS no birokrātiskajiem žņaugiem un dot skolotājiem brīvlaišanu komplektā ar atbildības paaugstināšanu par sasniegto izglītības rezultātu. IZDG locekļu tekstos var izlasīt par jaunu centralizētu kritēriju izstrādāšanu un pedagogu stingrāku kontrolēšanu.

Piem., Dženija Dz. raksta:

"Ja aktualizējam kvalitāti ilgtermiņā, tad droši vien pašiem jau tagad  jādomā  un jāpiedāvā kritēriji vismaz 1-2 līmeņiem?

Pašiem jāizdomā sava sistēma, kā pie tā strādāsim.

Varbūt var sākt ar bērnudārzu? Valsts uzņemas samaksāt algas b/d pedagogiem - līdz ar to arī jābūt atbilstošām kvalitātes prasībām. Pašvaldībām tiek prasīts nodrošināt vietas b/d visiem bērniem, kam tas nepieciešams. Atkal jautājums - vai necietīs kvalitāte? Bērnudārzos viss notiek valsts valodā. Kādā kvalitātē? Ja uzdodam šos jautājumu - jābūt kritērijiem, lai varam mērīt atbilstību. Jābūt mūsu piedāvājumam."

Dženija Dz. aicina mani "izdomāt savu sistēmu", kā kontrolēt bērnudārza pedagogus, lai gan es sen kā neesmu bērnudārzus redzējis no iekšpuses. 

Guntars D. pareizi raksta:

"Jūs nevarat atrisināt problēmas ar to pašu domāšanu, kas tās radīja. 

"

Man nav šaubu, ka IZDG locekļi no visas sirds grib reformēt LIS, bet paši negrib mainīties savā domāšanā ne par mata tiesu. Pirms ķeramies reformēt LIS pavisam noteikti aicinātu IZDG locekļus   rūpīgāk iepazīties ar  Guntara minēto "paradigmas maiņu izglītībā". Piem., ko par jauno Izglītības Paradigmu domā Sir Ken Robinson-1,   Sir Ken Robinson-2,   Sir Ken Robinson-3,   Vladimirs Spivakovskis,  Salman Khan-1,  Salman Khan-2, etc. Pats par jauno Izglītības Paradigmu esmu izteicies RVT Skolotāja blogā:

RVT Skolotāja personiskais blogs - Diskusiju Platforma par izglītības ...

2011 aug 28

Te gribu citēt par klasiku kļuvušo Steve Jobs uzrunu 2005.g. Stanforda universitātes absolventiem: ''Stay Hungry. Stay Foolish." It was their farewell message as they signed off. Stay Hungry. Stay Foolish. And I have always ...

http://rvt-metnodalja-uk.blogspot.com/

RVT Skolotāja personiskais blogs - Diskusiju Platforma par izglītības ...

2011 jūl 24

Informācijas Sabiedrības (IS) izglītības paradigma jau ir pierādījusi, ka "Elektroniskā Grāmata - EG" nešaubīgi ir ieņēmusi dominējošo stāvokli kā akadēmiskās informācijas nesējs (Internets, visa veida diski un cita veida ...

http://rvt-metnodalja-uk.blogspot.com/

RVT Skolotāja personiskais blogs - Diskusiju Platforma par izglītības ...

2011 sep 03

Izglītības paradigma (IP) ir jāmaina fundamentāli, izglītības procesi jāorganizē ap Elektronisko Grāmatu (EG), kuras saturs tiek nepārtraukti atjaunināts un papildināts, kura ir pieejama vienmēr ikvienam 24x7-formātā, ...

http://rvt-metnodalja-uk.blogspot.com/

RVT Skolotāja personiskais blogs - Diskusiju Platforma par izglītības ...

2012 feb 05

Jaunā Izglītības Paradigma, kas balstīta uz elektroniskajiem medijiem, mums paver neiedomājami plašas iespējas piekļūt zināšanu avotiem Internetā, sniegt visa veida atbalstu skolēniem, kuriem tas ir nepieciešams.

http://rvt-metnodalja-uk.blogspot.com/

Ko bērni saprot ar jauno izglitības paradigmu (IP)???

2011 jūl 28

Ko bērni saprot ar jauno izglitības paradigmu (IP)??? Te dažas pārdomas, ko rosināja nesenās diskusijas ZRP birojā par nepieciešamo Izglītības reformu saistībā ar rītdienas skolas modeli. Kāpēc skolās tik lielas problēmas ...

http://rvt-metnodalja-uk.blogspot.com/

RVT Skolotāja personiskais blogs - Diskusiju Platforma par izglītības ...

2011 jūl 23

Pašreiz profesūras piesardzība pret e-studijām ir tikai intuitīvā līmenī, īsti nesaprotot, ko nozīmē paradigmu maiņa augstākajā izglītībā un jaunās iespējas piekļūt augstākās raudzes elektroniskajiem studiju materiāliem (ESM), ...

http://rvt-metnodalja-uk.blogspot.com/

RVT Skolotāja personiskais blogs - Diskusiju Platforma par izglītības ...

2012 jan 19

Filosofi šīs jaunās iespējas nosaukuši par Informācijas sabiedrības Izglītības paradigmu (IP). Savukārt publiskās izglītošanas process, kas tradicionāli tiek praktizēts vairums mūsu skolās, tiek saukts par Viktorijas laikmeta ...

http://rvt-metnodalja-uk.blogspot.com/

Biedru naudas regulāra maksāšana ir katras partijas finansiālais un politiskās neatkarības pamats

Balsstiesības partijas institūcijās jānopelna ar regulārām biedra naudas iemaksām un aktīvu darbu partijas institūcijās, tāpēc biedru finansiālā disciplīna cieši saistāma ar balsstiesībām.

Pārdomu iemesls bija ZRP 31.03.2012 Kopsapulces "kvoruma noraušana", kas neļāva izdarīt nepieciešamos labojumus ZRP Statūtos. Faktiski 69 biedru skaitliskajam iztrūkumam līdz kvoruma sasniegšanai nevajadzēja paralizēt 471 partijas biedra Kopsapulces darbu ("Uz Zatlera reformu partijas (ZRP) kopsapulci šodien Rīgas Kongresu namā bija ieradies 471 biedrs, tas ir, par 69 biedriem mazāk, nekā ..."). Statūtos ir jāiestrādā normas, kas novērš pašos pamatos šāda veida manipulācijas (vai pat šantāžas) iespējas destruktīvi ietekmēt Kopsapulces darbu, pat "noraujot" to. Zemāk daži priekšlikumi par ZRP "biedra institūtu" - tiesisko normu kopumu, kas regulē sabiedriskās attiecības starp biedru un partiju, starp biedra naudas maksāšanu un biedra balsstiesībām.

Aplūkosim partijas biedrus, kas no formālā viedokļa tik pat kā neatšķiras – iestājušies partijā atbilstoši Statūtiem, kā vieni, tā otri atbalsta partijas programmu, aktīvi piedalās partijas pasākumos, etc. Taču vieni biedra naudu maksā regulāri, bet otri epizodiski – kā pagadās, kad izdodas noķert pie rokas. Galu galā biedra naudas tikai daļēja vai epizodiska maksāšana, nemaz nerunājot par ilglaicīgu nemaksāšanu, pakļauj partijas darbu milzīgam riskam - atkarībai no lielajiem ziedotājiem. Prakse rāda, ka biedra naudas nemaksāšana noved pie dubultstandartiem un partijas principu un politisko uzstādījumu izplēnēšanas (atmiekšķēšanās), kas beigu beigās noved pie partijas morālā pagrimuma un tās likvidācijas. Ļoti svarīgi ir partijas finansiālo pamatu balstīt uz partijas biedru biedra naudas iemaksām, tādējādi saglabājot partijas finansiālo neatkarību.

Viegli saprotams, ka politiskās partijas finansiālais pamats galvenokārt jāveido uz partijas biedru biedra naudas iemaksām. Partijas politiskā neatkarība būs apdraudēta, ja tā mēģinās savu darbību balstīt uz lielajiem ziedotājiem, kas daudzkārt pārsniedz biedra naudas ikgadējos apmērus. Politisko partiju kopīga problēma ir partijas biedru nedisciplinētība, kas var dažādi izpausties pēc atšķirīgiem rādītājiem. Tomēr kā svarīgākais no rādītajiem ir minama regulāra biedra naudas maksāšana. Šajā sakarā ļoti svarīgi biedrus iedalīt pēc attieksmes pret minēto rādītāju, kādā apjomā un cik regulāri tiek maksāta biedra nauda. Balsstiesības partijas institūcijās jānopelna ar regulārām biedra naudas iemaksām un aktīvu darbu partijas institūcijās, tāpēc biedru finansiālā disciplīna cieši saistāma ar balsstiesībām.

Tā pakāpeniski nonākam pie slēdziena, ka ir pamatoti biedrus iedalīt aktīvajos, ar iniciatīvu apveltītajos un finansiāli disciplinētajos, kas aktīvi piedalās partijas darbā, pārstāv to dažādās institūcijās, bet, pats galvenais, regulāri maksā partijas biedra naudu. Šiem biedriem ir visas Statūtos paredzētās tiesības, no kurām pašas galvenās ir balsstiesības. Biedri ar balsstiesībām (ABT-biedri, ABT kategorijas biedri) bauda pilnas aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības, proti, ABT-biedri ir tiesīgi piedalīties visu līmeņu partijas institūciju ievēlēšanā (aktīvās vēlēšanu tiesības), kā arī pašiem tikt ievēlētiem šajās institūcijās (pasīvās vēlēšanu tiesības). Nepieciešamais biedru skaits kvorumam būtu aprēķināms tikai no ABT-biedriem (ABT=Ar BalssTiesībām).

Partijas biedri, kuru finansiālā disciplīna ir neapmierinoša, proti, kuri nav nokārtojuši biedra naudas iemaksas noteiktajā minimālajā apmērā par iepriekšējo atskaites periodu (kalendārais gads vai 12 mēnešu atskaites periods No-Līdz datumiem), zaudē savas balsstiesības. Šādi biedri būtu iedalāmi BBT-biedru kategorijā (BBT=Bez BalssTiesībām). Noteikt, kurš ir aktīvs vai neaktīvs partijas biedrs, varētu būt diezgan diskutabls jautājums. Turpretim biedru naudas maksāšana vai nemaksāšana ir viegli izmērāms rādītājs, tāpēc biedru iedalījums pēc ABT- vai BBT-statusa ir pamatots, kam nevajadzētu izsaukt jelkādas domstarpības vai neizpratni. Partijas kopsapulcei ir svarīgi noteikt un apstiprināt biedra naudas minimālo likmi konkrētajā atskaites periodā

BBT-biedrus nevajadzētu atstumt no partijas regulārā darba un atsevišķiem pasākumiem. Ja partijas biedrs nav samaksājis minimāli noteikto biedra naudas maksu (1 Ls/mēnesī) par pēdējiem 12 mēnešiem (12 Ls) pirms kāda pasākuma, piem., līdz Kopsapulces datumam, piem., 31.03.2012, tad viņš šajā sapulcē var piedalīties, bet vienīgi bez balsstiesībām. BBT-statuss saglabājas pat tanī gadījumā, ja biedrs ir iemaksājis zināmu summu, bet tā ir mazāka par minimāli noteikto atskaites periodam (piem., iemaksāti 11 Ls, ja minimāli noteiktā summa ir 12 Ls).

ZRP ir jauna partija, tāpēc tās pirmais pastāvēšanas gads ir īpašs, kad tiek izstrādāta partijas normatīvā bāze. Tā kā 31.03.2012 Kopsapulces gadījumā vēl nebija pagājuši 12 mēneši kopš partijas dibināšanas, tad būtu jārēķina pilno mēnešu skaits (30 dienas) kopš datuma, kad biedrs uzņemts partijas biedru rindās, līdz pasākuma datumam. Piem., ja uzņemšanas datums ir 25.10.2011, tad dienu skaits starp 31.03.2012 un 25.10.2011 datumiem ir 158 dienas, kas nozīmē 5 pilnus mēnešus. Šāds laika periods biedra naudas maksāšanas nozīmē sastāda kopsummā 5 Ls no minimālās biedra naudas iemaksas gada laikā 12 Ls.

Kopsapulcēs, sanāksmēs un sēdēs, kas tiek rīkotas partijas organizācijas institūcijās (Valde, Revīzijas komisija, Ētikas komisija, Reģionu nodaļu valdes, partijas nozaru komisijas, u.c.) bez jau aktīvajām balsstiesībām BBT-biedri zaudē arī savas pasīvās vēlēšanas tiesības tikt ievēlētiem šo partijas institūciju vadībā, vai par to locekļiem. Tādējādi BBT-biedri zaudē gan aktīvās, gan pasīvās vēlēšanu tiesības neapmierinošas finansiālās disciplīnas dēļ.

Katrai partijai ir svarīgs liels biedru skaits un vēl jo lielāks atbalstītāju skaits, kas liecina par tās sociālo stiprumu un nozīmīgumu. Tāpēc nevajadzētu steigties ar BBT kategorijas formālo partijas biedru izslēgšanu no partijas biedru rindām par biedru naudas nemaksāšanu. Ja vien BBT-biedriem nav citu rupju statūtu punktu pārkāpumi, kas klaji un publiski diskreditē partijas tēlu sabiedrības acīs, tad viņu biedru statusu vajadzētu saglabāt. Daudz svarīgāk par pārsteidzīgu izslēgšanu ir saglabāt BBT-biedrus partijas formālo biedru rindās, cenšoties viņus ieinteresēt aktīvākā partijas darbā un dodot viņiem iespēju izpausties kā ideju ģeneratoriem, kā dažādu pasākumu dalībniekiem un pat organizatoriem.

Vēl vairāk, BBT-biedriem dot iespēju jebkurā brīdī (datumā) pārtraukt savu BBT-biedra statusu, iemaksājot noteikto minimālo biedra naudas summu 12 mēnešu apjomā plus kavējuma naudu 20% apjomā (12 Ls + 2,40 Ls = 14,40 Ls) un tādējādi atgriežot sev ABT-biedra statusu. Viegli saprotams, ja biedra naudas iemaksas neturpinās, tad pēc 30 dienām atjaunotais ABT-biedrs diemžēl automātiski noslīd atpakaļ BBT-kategorijā. Sedzot dažu mēnešu biedra naudas iemaksu, lai atkal atjaunotu ABT-statusu, atkal jārēķinās ar kavējuma naudas uzrēķinu papildus minimālajam biedra naudas iemaksas parādam.

Ja biedra nauda tiek maksāta pa mēnešiem, tad iemaksas ir jāizdara līdz katra mēneša 20-jam datumam. Pretējā gadījumā iestājas biedra naudas iemaksas kavējums. Lai veicinātu savlaicīgu biedra naudas iemaksu par visu kalendāro gadu, tiek noteikta vienkārša diskonta un kavējuma naudas uzrēķina tarifu plāns. Biedra naudas iemaksas ļoti savlaicīgi jau atskaites perioda sākumā nodrošina partijas darba stabilu plānošanu un funkcionēšanu. Piem., biedra naudas iemaksas visa kalendārā gada apjomā dod biedram tiesības uz diskontu 1/12-daļas apmērā no minimālās biedra naudas summas, vai, pretējā gadījumā, iekavētai biedra naudas summai par kārtējo atskaites periodu tiek izdarīts uzrēķins 1/12-daļas apmērā no minimālās biedra naudas summas. Pavisam tiek rekomendēti biedra naudas iemaksas 4 tarifu plāni A-B-C-D-E, sadalīti pa atskaites perioda ceturkšņiem.

Tarifa plāns-A: Ja ABT-biedrs veic biedra naudas iemaksu par visu atskaites periodu (parasti kalendāro gadu vai 12 mēneši) tā paša gada I-ceturksnī, tad biedram ir tiesības uz diskontu 1/12-daļas apmērā no nominālās iemaksas. Ja nominālā iemaksa par atskaites periodu ir 12 Ls, tad ABT-biedrs iemaksā 11 Ls.

Tarifa plāns-B: Ja biedra naudas iemaksa par visu atskaites periodu tiek veikta II-ceturksnī, tad tiek samaksāta nomināli noteiktā biedra naudas summa (tarifa plāns-B). Ja nominālā iemaksa par atskaites periodu ir 12 Ls, tad ABT-biedrs iemaksā 12 Ls.

Tarifa plāns-C: Ja biedra naudas iemaksa par visu atskaites periodu tiek veikta III-ceturksnī, tad tiek samaksāta nomināli noteiktā biedra naudas summa plus uzrēķins 10% apmērā par iekavētajiem pirmā pusgada 6 mēnešiem. Piem., ja minimālais biedra naudas apmērs par 12 mēnešiem ir 12 Ls, kas tiek iemaksāti augusta mēnesī, tad par pirmā pusgada 6 mēnešiem tiek izdarīts uzrēķins 6 Ls x 10%=0,60 Ls, kopā iemaksājot 12,60 Ls.

Tarifa plāns-D: Ja biedra naudas iemaksa par visu atskaites periodu tiek veikta IV-ceturksnī, tad tiek samaksāta nomināli noteiktā biedra naudas summa plus uzrēķins 15% apmērā par iekavētajiem 9 mēnešiem. Piem., ja minimālais biedra naudas apmērs par 12 mēnešiem ir 12 Ls, kas tiek iemaksāti decembra mēnesī, tad par iepriekšējo 3 ceturkšņu 9 mēnešiem tiek izdarīts uzrēķins 9 Ls x 15%=1,35 Ls, kopā iemaksājot 13,35 Ls.

Tarifa plāns-E: Ja biedra naudas iemaksa netiek nokārtota kārtējā atskaites periodā, bet pāriet uz nākamo atskaites periodu, tad tiek samaksāta nomināli noteiktā biedra naudas summa plus uzrēķins 20% apmērā par iekavētajiem iepriekšējā perioda 12 mēnešiem. Piem., ja minimālais biedra naudas apmērs par iepriekšējā perioda 12 mēnešiem ir bijis 12 Ls, kas tiek iemaksāti nākamajā atskaites periodā, tad par iepriekšējā perioda 12 mēnešiem tiek izdarīts uzrēķins 12 Ls x 20%=2,40 Ls, kopā iemaksājot 14,40 Ls.

Roberts Ķīlis ir pieņēmis lēmumu par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) reorganizāciju ...

Sveiciens!

Pārsūtiet šo lūdzu tālāk. Būtu labi, ja šo varētu nosūtīt arī novadu
un pilsētu izglītības nodaļu vadītājiem un pirmsskolas iestādēm, skolām un
augstskolām.

Paldies!

Ar cieņu, AG,

Saeimas deputātes un IZM parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas
palīdze.

To:
NT@inbox.lv
From: NT/IZM/LV
Date: 03/06/2012
12:40PM
Subject: Roberts Ķīlis par IZM reorganizāciju

Labdien!

Izglītības un zinātnes ministrs
Roberts Ķīlis ir pieņēmis lēmumu par Izglītības un zinātnes ministrijas
(IZM) reorganizāciju, kas paredz būtiski optimizēt un vienkāršot
ministrijas pārvaldes struktūru, samazinot birokrātiju un darbinieku
skaitu. Paredzams, ka šī gada aprīļa vidū IZM sāks strādāt savā jaunajā
veidolā.

R.Ķīlis norāda: “Reorganizācijas
mērķis ir padarīt ministriju par efektīvu, motivētu un uz rezultātu
orientētu institūciju, kas spēj īstenot reālas pārmaiņas izglītības
sistēmā. Tādas pārmaiņas, kas mūsu izglītības sistēmu padarīs par
starptautiski konkurētspējīgu un atbilstošu mūsdienu pasaules
prasībām.”

IZM reorganizācija vienkāršos
pārvaldes struktūru, līdzšinējo deviņu departamentu vietā izveidojot sešus
– Izglītības departamentu, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju
departamentu, Sporta, jaunatnes un valodas departamentu, Struktūrfondu,
starptautisko lietu un finanšu instrumentu departamentu, Nodrošinājuma un
finanšu departamentu, kā arī Politikas iniciatīvu ieviešanas un attīstības
departamentu. Piecus no šiem departamentiem vadīs valsts sekretāra
vietnieki.

Spēcīgu departamentu izveide
ļaus radikāli samazināt birokrātiju un dažādos pārvaldes līmeņus -
piemēram, IZM nodaļu skaits saruns no 30 uz 2. Praksē tas nozīmē mazāk
saskaņojumu un birokrātiskā “futbola”, kā arī daudz lielāku skaidrību par
struktūrvienību un darbinieku kompetenci, pienākumiem un atbildību.


Kopējais amata vietu skaits IZM
saruks par gandrīz ceturtdaļu jeb aptuveni piecdesmit amata vietām (no 234
līdz mazāk nekā 180). Darbinieku skaita samazināšana nenotiks mehāniski,
bet gan izvērtējot katra darbinieka rezultātus. Tas ļaus palielināt darba
ražīgumu, nodrošinot konkurētspējīgāku atalgojumu un labākus darba
apstākļus, neprasot papildu līdzekļus no valsts budžeta.


R.Ķīlis atzīmē: “Ministrijas
komandai ir jāstrādā efektīvi, saliedēti un ar vienotu izpratni par
reformu programmu. Domāju, ka reorganizācija dos pozitīvu grūdienu IZM
attīstībai atbilstoši 21.gs. valsts pārvaldes prasībām. Varētu pat teikt,
ka reorganizācijas rezultātā IZM ir iespēja kļūt par vienu no
efektīvākajām valsts pārvaldes iestādēm Latvijā.”

IZM
reorganizācija tiek veikta saskaņā ar Valda Dombrovska valdības
deklarācijā pausto apņemšanos: “Veidosim nelielu, efektīvu, motivētu un uz
rezultātu orientētu valsts pārvaldi [...], lai panāktu efektīvāku un
caurspīdīgāku resursu izmantošanu un mazinātu administratīvo
slogu.”



Plašāka informācija un
skaidrojums par IZM reorganizāciju R.Ķīļa videoblogā: http://www.youtube.com/watch?v=jt3Y60qMUaw

Pielikumā: IZM
struktūrshēma

Ar cieņu,

Nellija
Titova
Ministra biroja vadītāja
LR Izglītības un zinātnes
ministrija
Tālr: 67047805
Mob.
26437742

Saudzēsim dabas resursus.
Izvērtējiet, vai Jums šis e-pasta sūtījums nepieciešams papīra
formātā!

Par Augstākās izglītības sistēmas (AIS) strukturālajām reformām - vai tās ir jau notikušas?

Ziedonis mums iesaka samierināties ar apkārt notiekošo un pielāgoties apstākļiem. Bet kā tad īstenot strukturālās reformas izglītībā visas valsts mērogā, ja pasauli izmainīt nav iespējams? 


Gribu padalīties pārdomās par IZDG nesenajiem priekšlikumiem saistībā ar LR Augstākās izglītības sistēmas (AIS) reformēšanu, kas atrodami dokumentā Augstākā izglītība_kompaktais.docx, skat. piel. IZDG vēstulei no Alberta, 06.03.2012. 

Alberts raksta:

"Atbilstoši pagājušās sanāksmes diskusijas rezultātiem un man atsevišķi piesūtītajiem komentāriem esmu sagatavojis programmas nodaļu 2 variantos - kompakto variantu (kas pēc akceptēšnas varētu tikt iekļauts programmā) un izvērsto, ar paskaidrojumiem un piezīmēm (kas var noderēt diskusijās un debatēs). Nosūtu abus šos varantus jums turpmākai izvērtēšanai."

Minēšu divas tēzes "Par" un "Pret" no dokumenta Augstākā izglītība_kompaktais.docx:

1. "Valstī nav mehānisma, kas nodrošinātu, lai valsts finansējums tiktu izlietots efektīvi un dotu vislabāko atdevi. Valstī izveidotā Augstākās izglītības akreditācijas sistēma nenodrošina to, lai katrā studiju programmā būtu pienācīga kvalitāte atbilstoši Eiropas izpratnei. Augstākās izglītības sistēma ir ļoti sadrumstalota studiju programmu un augstskolu skaita ziņā, it īpaši Rīgā."

Balsoju "Par".

2. "Valstij ir jāpalielina finansiālā līdzdalība augstskolu studiju un zinātniskā procesa nodrošināšanā. Jāpalielina valsts apmaksāto studiju vietu īpatsvars vismaz līdz 50% no pašreizējā studentu skaita un jāietver tajā izmaksas adekvātai docētāju darba samaksai, studentu un docētāju zinātniskajiem pētījumiem un studentu sociālajam atbalstam."

LIS-AIS jau tagad ir pati dārgākā izglītības sistēma ES - 24-27% no valsts budžeta. Cik vēl miljonu būs vajadzīgs minētajām iniciatīvām? Ja nezinām, tad balsoju "Pret". Kāpēc liet ūdeni smiltīs?

Kopumā dokumentu Augstākā izglītība_kompaktais.docx uztveru kā labu nodomu un novēlējumu sarakstu nabaga valstij, kura  jau tāpat vairākus gadus tērē simtiem miljonu vairāk nekā pati spējusi nopelnīt. Novēlējumi un aicinājumi valstij tērēt  AIS vajadzībām vēl vairāk situācijā, kad LR AIS iegūstamā izglītības kvalitāte nerada  gandarījuma sajūtu ne augstskolu absolventiem, ne sabiedrībai kopumā, nebūtu ne prātīgi, ne atbildīgi. Visticamāk dokumentā uzskaitītie priekšlikumi - tēzes nepalīdzēs izstrādāt AIS vadītājiem rīcības politikas dokumentus tik ļoti nepieciešamajām AIS strukturālajām reformām, lai tie paši vai pat mazāk AIS nodarbinātie cilvēku ar to pašu nauda, bet pilnīgi citā izkārtojumā, sasniegtu ievērojami augstākus rezultātus. Proti, kompakta, efektīva, dinamiska AIS pārvaldes struktūra atbrīvotu finanšu resursus AIS studiju procesa kvalitātes būtiskai uzlabošanai, bet kā šo struktūru izveidot?

2011.gads ir pagājis, daudz runājot un diskutējot par augstākās izglītības kvalitāti visos līmeņos. Kaut kas jau ir arī izdarīts vismaz jautājumu aktualizēšanā. Šajā sakarā gribu atgādināt V.Dūles aktivitātes - "Latvijā ir 164 000 bezdarbnieku, bet uzņēmēji joprojām meklē darbiniekus! Kāds ir šī neloģisma skaidrojums? Ka uzņēmēji maz maksā, ka uzņēmēji arī vietām ir neprofesionāli, grib kaut ko ārkārtīgi unikālu par ļoti mazu naudu, vai grib darbiniekus ar pieredzi. Jā, tā ir viena medaļas puse. Bet, pēc vakardienas raidījuma "Intelektuālā Apokalipse. Būt vai nebūt" rodas daudz jautājumu par to, vai izglītības sistēma iemāca to, ko šobrīd vajag cilvēkam, kurš strādā 21.gadsimta ekonomikā. Jo starp bezdarbniekiem vairāk nekā 23 000 ir tie, kuri skolas ir beiguši gluži nesen." 

Ko  IZDG var izdarīt ar AIS? Turpat jau  20 gadus esam neapmierināti ar AIS. Varbūt mums visiem nomierināties, kā to iesaka dzejnieks I.Ziedonis - 

Ziedonis mums iesaka samierināties ar apkārt notiekošo un pielāgoties apstākļiem. Gadiem ejot, arī es esmu palicis mierīgāks, jo skaidri redzams, ka vienam pasauli izmainīt nav iespējams. Bet kā tad īstenot strukturālās reformas izglītībā visas valsts mērogā, ja pasauli izmainīt nav iespējams? Te nu esam nokļuvuši lamatās - tas daudzu gadu  izglītības reformēšanas aplis ir noslēdzies, turklāt runājot J.Ekmaņa vārdiem (LA, Jun 2011),  ar visai apšaubāmu rezultātu - 

""V. Krustiņš: – Sakiet, Ekmaņa kungs, kāds ir jūsu skatījums uz iespējamām pārmaiņām augstākajā izglītībā!

J. Ekmanis: – Ja būtu ģeniāls, visiem saprotams modelis, ko te darīt, tad to nekavētos realizēt. Tiek runāts par zinātnes universitāti. Arī es esmu strādājis ASV Bērklijas universitātē, kur semestrī ķīmijas lekcijas lasīja seši Nobela prēmijas laureāti. Lai to panāktu šeit, ejams garš ceļš. Mums izglītība lielā mērā ir "izsmērēta". Tā spriežu, ilgi strādādams Augstākās izglītības padomē, kur augstskolas akreditē. Augstskolu skaitu valstī nereglamentē ne likums, ne tradīcijas. Programmu skaitu – nelimitē. Uz padomi atnāk augstskolu pārstāvji. Viņiem ir programmas, kas lāgā neskan ar veco nosaukumu. Viņi uztaisa jaunu nosaukumu, nāk un akreditē to. Pēc papīriem viss sapas, komisijai nav iemesla atteikt. Citādi var vilkt uz tiesu.


Tādējādi mums ir pāri par 900 dažādām studiju programmām. Tas ir salīdzināms ar profesoru skaitu – gandrīz katram ir programma! Pasniedzēji – smagsvari vienā nozarē daudzās programmās figurē vieni un tie paši. Līdz ar to, no mana viedokļa, šīs daudzās programmas ir fikcija. Kas attiecas uz sociālām zinātnēm – ekonomiku, vadības un juridiskajām zinātnēm, diemžēl arī informātiku – lielā mērā vērojama degradācija, kad to pašu materiālu lasa gadiem ilgi. Augstskolas savukārt izmētātas pa, dažādām ministrijām. Neviena negrib atteikties no "savas" augstskolas, nepiekrīt apvienošanai, lai koncentrētu līdzekļus un mācības. Kura ministrija un, iekavās teikšu – kura partija, no savas augstskolas atteiksies?

– Kādreiz profesora tituls un vārds kaut ko vairāk nozīmēja.

– Laikmets prasa, lai tagad viss būtu ātrāk, ātrāk, ātrāk. Ātrāk dabūt augstskolas diplomu, tikt pie doktora grāda un pie profesūras. Jā, mums trūkst doktoru un profesoru, bet vai līdz pietiekamībai nonākam labākajā veidā? Man ir tā laime vai nelaime sēdēt arī komisijā, kurā iesniedz darbus pirms doktora grāda aizstāvēšanas. Komisija vairāk neko nedara, kā paraugās, vai iesniegtais daudzmaz izskatās pēc disertācijas vai ne. Ir gadījumi, kad nav skaidrs, ko iesniedzējs gribējis panākt, ne tur ir secinājumi, nekā. Kaut kāds apraksts. To nepārmetu visiem, bet ir disertācijas, kas manu studiju laikā tiktu novērtētas kā atbilstošas diplomdarba līmenim. Toreiz prasīja, lai būtu publikācijas, šodien līmenis ir tik nosēdināts, tik piezemēts – un ar visu to "saražot" doktorus mums nemaz nav nācies viegli. Pagājušogad bija ievērojams kvantitatīvs pieaugums, bet tas saistīts ar solīdām Eiropas stipendijām, ko maksā doktorantiem. Tie 600 – 800 latu ir spēcīgs stimuls. Kad stipendijas 2013. gadā izsīks, nezinu gan, kā būs tālāk.""

Tad nu sanāk tā, ka par reformām varam tikai parunāt, bet līdz darīšanai netiekam, jo tad, raugi, izrādās jāsāk pašam ar sevi, bet tas ir pilnīgi neiespējami. Tāpēc esmu nomierinājies - nepārtraukti reformēju tikai sevi, bet pasauli lieku mierā.

Taču attiecībā uz dokumentu Augstākā izglītība_kompaktais.docx aicinu tur ietvertos priekšlikumus saturiski un pēc formas pietuvināt tiesību aktu valodai un tekstiem, darīt to atbildīgi, paredzot priekšlikumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu. Šajā sakarā gribu atgādināt, ka jau tagad LIS=VIS+PIS+AIS izdevumi sasnieguši milzīgus apmērus, proti, 24-27%, no valsts budžeta, skat. tabulu zemāk. Turklāt sasniegtie izglītības rezultāti visās kategorijās VIS-PIS-AIS ir neadekvāti zemi un turpina vēl tikai pasliktināties. Jāsaka stingrs un noteikts STOP! līdzšinējai 20 gadus ilgajai praksei. LIS, t.sk., PIS un AIS finansējumu nedrīkst vairs palielināt - jāveic atbildīgas strukturālās reformas esošā finansējuma ietvaros.

Ja nu tomēr nolemjam reformēt AIS, tad meklējam, kuras normas nedarbojas vai slikti darbojas AIS regulējošajos tiesību aktos -  likumos un MK Noteikumos: 

Augstskolu likums (LR Saeima 02.11.1995.)

Zinātniskās darbības likums (LR Saeima 19.05.2005.)

Augstākās izglītības likums ir vēl ceļā pie mums.

Pieņem Augstākās izglītības likuma grozījumus