Ziedonis mums iesaka samierināties ar apkārt notiekošo un pielāgoties apstākļiem. Bet kā tad īstenot strukturālās reformas izglītībā visas valsts mērogā, ja pasauli izmainīt nav iespējams?
Gribu padalīties pārdomās par IZDG nesenajiem priekšlikumiem saistībā ar LR Augstākās izglītības sistēmas (AIS) reformēšanu, kas atrodami dokumentā Augstākā izglītība_kompaktais.docx, skat. piel. IZDG vēstulei no Alberta, 06.03.2012.
Gribu padalīties pārdomās par IZDG nesenajiem priekšlikumiem saistībā ar LR Augstākās izglītības sistēmas (AIS) reformēšanu, kas atrodami dokumentā Augstākā izglītība_kompaktais.docx, skat. piel. IZDG vēstulei no Alberta, 06.03.2012.
Alberts raksta:
"Atbilstoši pagājušās sanāksmes diskusijas rezultātiem un man atsevišķi piesūtītajiem komentāriem esmu sagatavojis programmas nodaļu 2 variantos - kompakto variantu (kas pēc akceptēšnas varētu tikt iekļauts programmā) un izvērsto, ar paskaidrojumiem un piezīmēm (kas var noderēt diskusijās un debatēs). Nosūtu abus šos varantus jums turpmākai izvērtēšanai."
Minēšu divas tēzes "Par" un "Pret" no dokumenta Augstākā izglītība_kompaktais.docx:
1. "Valstī nav mehānisma, kas nodrošinātu, lai valsts finansējums tiktu izlietots efektīvi un dotu vislabāko atdevi. Valstī izveidotā Augstākās izglītības akreditācijas sistēma nenodrošina to, lai katrā studiju programmā būtu pienācīga kvalitāte atbilstoši Eiropas izpratnei. Augstākās izglītības sistēma ir ļoti sadrumstalota studiju programmu un augstskolu skaita ziņā, it īpaši Rīgā."
Balsoju "Par".
2. "Valstij ir jāpalielina finansiālā līdzdalība augstskolu studiju un zinātniskā procesa nodrošināšanā. Jāpalielina valsts apmaksāto studiju vietu īpatsvars vismaz līdz 50% no pašreizējā studentu skaita un jāietver tajā izmaksas adekvātai docētāju darba samaksai, studentu un docētāju zinātniskajiem pētījumiem un studentu sociālajam atbalstam."
LIS-AIS jau tagad ir pati dārgākā izglītības sistēma ES - 24-27% no valsts budžeta. Cik vēl miljonu būs vajadzīgs minētajām iniciatīvām? Ja nezinām, tad balsoju "Pret". Kāpēc liet ūdeni smiltīs?
Kopumā dokumentu Augstākā izglītība_kompaktais.docx
2011.gads ir pagājis, daudz runājot un diskutējot par augstākās izglītības kvalitāti visos līmeņos. Kaut kas jau ir arī izdarīts vismaz jautājumu aktualizēšanā. Šajā sakarā gribu atgādināt V.Dūles aktivitātes - "Latvijā ir 164 000 bezdarbnieku, bet uzņēmēji joprojām meklē darbiniekus! Kāds ir šī neloģisma skaidrojums? Ka uzņēmēji maz maksā, ka uzņēmēji arī vietām ir neprofesionāli, grib kaut ko ārkārtīgi unikālu par ļoti mazu naudu, vai grib darbiniekus ar pieredzi. Jā, tā ir viena medaļas puse. Bet, pēc vakardienas raidījuma "Intelektuālā Apokalipse. Būt vai nebūt" rodas daudz jautājumu par to, vai izglītības sistēma iemāca to, ko šobrīd vajag cilvēkam, kurš strādā 21.gadsimta ekonomikā. Jo starp bezdarbniekiem vairāk nekā 23 000 ir tie, kuri skolas ir beiguši gluži nesen."
Ko IZDG var izdarīt ar AIS? Turpat jau 20 gadus esam neapmierināti ar AIS. Varbūt mums visiem nomierināties, kā to iesaka dzejnieks I.Ziedonis -
Ziedonis mums iesaka samierināties ar apkārt notiekošo un pielāgoties apstākļiem. Gadiem ejot, arī es esmu palicis mierīgāks, jo skaidri redzams, ka vienam pasauli izmainīt nav iespējams. Bet kā tad īstenot strukturālās reformas izglītībā visas valsts mērogā, ja pasauli izmainīt nav iespējams? Te nu esam nokļuvuši lamatās - tas daudzu gadu izglītības reformēšanas aplis ir noslēdzies, turklāt runājot J.Ekmaņa vārdiem (LA, Jun 2011), ar visai apšaubāmu rezultātu -
""V. Krustiņš: – Sakiet, Ekmaņa kungs, kāds ir jūsu skatījums uz iespējamām pārmaiņām augstākajā izglītībā!
J. Ekmanis: – Ja būtu ģeniāls, visiem saprotams modelis, ko te darīt, tad to nekavētos realizēt. Tiek runāts par zinātnes universitāti. Arī es esmu strādājis ASV Bērklijas universitātē, kur semestrī ķīmijas lekcijas lasīja seši Nobela prēmijas laureāti. Lai to panāktu šeit, ejams garš ceļš. Mums izglītība lielā mērā ir "izsmērēta". Tā spriežu, ilgi strādādams Augstākās izglītības padomē, kur augstskolas akreditē. Augstskolu skaitu valstī nereglamentē ne likums, ne tradīcijas. Programmu skaitu – nelimitē. Uz padomi atnāk augstskolu pārstāvji. Viņiem ir programmas, kas lāgā neskan ar veco nosaukumu. Viņi uztaisa jaunu nosaukumu, nāk un akreditē to. Pēc papīriem viss sapas, komisijai nav iemesla atteikt. Citādi var vilkt uz tiesu.
Tādējādi mums ir pāri par 900 dažādām studiju programmām. Tas ir salīdzināms ar profesoru skaitu – gandrīz katram ir programma! Pasniedzēji – smagsvari vienā nozarē daudzās programmās figurē vieni un tie paši. Līdz ar to, no mana viedokļa, šīs daudzās programmas ir fikcija. Kas attiecas uz sociālām zinātnēm – ekonomiku, vadības un juridiskajām zinātnēm, diemžēl arī informātiku – lielā mērā vērojama degradācija, kad to pašu materiālu lasa gadiem ilgi. Augstskolas savukārt izmētātas pa, dažādām ministrijām. Neviena negrib atteikties no "savas" augstskolas, nepiekrīt apvienošanai, lai koncentrētu līdzekļus un mācības. Kura ministrija un, iekavās teikšu – kura partija, no savas augstskolas atteiksies?
– Kādreiz profesora tituls un vārds kaut ko vairāk nozīmēja.
Tādējādi mums ir pāri par 900 dažādām studiju programmām. Tas ir salīdzināms ar profesoru skaitu – gandrīz katram ir programma! Pasniedzēji – smagsvari vienā nozarē daudzās programmās figurē vieni un tie paši. Līdz ar to, no mana viedokļa, šīs daudzās programmas ir fikcija. Kas attiecas uz sociālām zinātnēm – ekonomiku, vadības un juridiskajām zinātnēm, diemžēl arī informātiku – lielā mērā vērojama degradācija, kad to pašu materiālu lasa gadiem ilgi. Augstskolas savukārt izmētātas pa, dažādām ministrijām. Neviena negrib atteikties no "savas" augstskolas, nepiekrīt apvienošanai, lai koncentrētu līdzekļus un mācības. Kura ministrija un, iekavās teikšu – kura partija, no savas augstskolas atteiksies?
– Kādreiz profesora tituls un vārds kaut ko vairāk nozīmēja.
– Laikmets prasa, lai tagad viss būtu ātrāk, ātrāk, ātrāk. Ātrāk dabūt augstskolas diplomu, tikt pie doktora grāda un pie profesūras. Jā, mums trūkst doktoru un profesoru, bet vai līdz pietiekamībai nonākam labākajā veidā? Man ir tā laime vai nelaime sēdēt arī komisijā, kurā iesniedz darbus pirms doktora grāda aizstāvēšanas. Komisija vairāk neko nedara, kā paraugās, vai iesniegtais daudzmaz izskatās pēc disertācijas vai ne. Ir gadījumi, kad nav skaidrs, ko iesniedzējs gribējis panākt, ne tur ir secinājumi, nekā. Kaut kāds apraksts. To nepārmetu visiem, bet ir disertācijas, kas manu studiju laikā tiktu novērtētas kā atbilstošas diplomdarba līmenim. Toreiz prasīja, lai būtu publikācijas, šodien līmenis ir tik nosēdināts, tik piezemēts – un ar visu to "saražot" doktorus mums nemaz nav nācies viegli. Pagājušogad bija ievērojams kvantitatīvs pieaugums, bet tas saistīts ar solīdām Eiropas stipendijām, ko maksā doktorantiem. Tie 600 – 800 latu ir spēcīgs stimuls. Kad stipendijas 2013. gadā izsīks, nezinu gan, kā būs tālāk.""
Tad nu sanāk tā, ka par reformām varam tikai parunāt, bet līdz darīšanai netiekam, jo tad, raugi, izrādās jāsāk pašam ar sevi, bet tas ir pilnīgi neiespējami. Tāpēc esmu nomierinājies - nepārtraukti reformēju tikai sevi, bet pasauli lieku mierā.
Taču attiecībā uz dokumentu Augstākā izglītība_kompaktais.docx aici
Ja nu tomēr nolemjam reformēt AIS, tad meklējam, kuras normas nedarbojas vai slikti darbojas AIS regulējošajos tiesību aktos - likumos un MK Noteikumos:
Augstākās izglītības likums ir vēl ceļā pie mums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.