Roberts Ķīlis ir pieņēmis lēmumu par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) reorganizāciju ...

Sveiciens!

Pārsūtiet šo lūdzu tālāk. Būtu labi, ja šo varētu nosūtīt arī novadu
un pilsētu izglītības nodaļu vadītājiem un pirmsskolas iestādēm, skolām un
augstskolām.

Paldies!

Ar cieņu, AG,

Saeimas deputātes un IZM parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas
palīdze.

To:
NT@inbox.lv
From: NT/IZM/LV
Date: 03/06/2012
12:40PM
Subject: Roberts Ķīlis par IZM reorganizāciju

Labdien!

Izglītības un zinātnes ministrs
Roberts Ķīlis ir pieņēmis lēmumu par Izglītības un zinātnes ministrijas
(IZM) reorganizāciju, kas paredz būtiski optimizēt un vienkāršot
ministrijas pārvaldes struktūru, samazinot birokrātiju un darbinieku
skaitu. Paredzams, ka šī gada aprīļa vidū IZM sāks strādāt savā jaunajā
veidolā.

R.Ķīlis norāda: “Reorganizācijas
mērķis ir padarīt ministriju par efektīvu, motivētu un uz rezultātu
orientētu institūciju, kas spēj īstenot reālas pārmaiņas izglītības
sistēmā. Tādas pārmaiņas, kas mūsu izglītības sistēmu padarīs par
starptautiski konkurētspējīgu un atbilstošu mūsdienu pasaules
prasībām.”

IZM reorganizācija vienkāršos
pārvaldes struktūru, līdzšinējo deviņu departamentu vietā izveidojot sešus
– Izglītības departamentu, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju
departamentu, Sporta, jaunatnes un valodas departamentu, Struktūrfondu,
starptautisko lietu un finanšu instrumentu departamentu, Nodrošinājuma un
finanšu departamentu, kā arī Politikas iniciatīvu ieviešanas un attīstības
departamentu. Piecus no šiem departamentiem vadīs valsts sekretāra
vietnieki.

Spēcīgu departamentu izveide
ļaus radikāli samazināt birokrātiju un dažādos pārvaldes līmeņus -
piemēram, IZM nodaļu skaits saruns no 30 uz 2. Praksē tas nozīmē mazāk
saskaņojumu un birokrātiskā “futbola”, kā arī daudz lielāku skaidrību par
struktūrvienību un darbinieku kompetenci, pienākumiem un atbildību.


Kopējais amata vietu skaits IZM
saruks par gandrīz ceturtdaļu jeb aptuveni piecdesmit amata vietām (no 234
līdz mazāk nekā 180). Darbinieku skaita samazināšana nenotiks mehāniski,
bet gan izvērtējot katra darbinieka rezultātus. Tas ļaus palielināt darba
ražīgumu, nodrošinot konkurētspējīgāku atalgojumu un labākus darba
apstākļus, neprasot papildu līdzekļus no valsts budžeta.


R.Ķīlis atzīmē: “Ministrijas
komandai ir jāstrādā efektīvi, saliedēti un ar vienotu izpratni par
reformu programmu. Domāju, ka reorganizācija dos pozitīvu grūdienu IZM
attīstībai atbilstoši 21.gs. valsts pārvaldes prasībām. Varētu pat teikt,
ka reorganizācijas rezultātā IZM ir iespēja kļūt par vienu no
efektīvākajām valsts pārvaldes iestādēm Latvijā.”

IZM
reorganizācija tiek veikta saskaņā ar Valda Dombrovska valdības
deklarācijā pausto apņemšanos: “Veidosim nelielu, efektīvu, motivētu un uz
rezultātu orientētu valsts pārvaldi [...], lai panāktu efektīvāku un
caurspīdīgāku resursu izmantošanu un mazinātu administratīvo
slogu.”



Plašāka informācija un
skaidrojums par IZM reorganizāciju R.Ķīļa videoblogā: http://www.youtube.com/watch?v=jt3Y60qMUaw

Pielikumā: IZM
struktūrshēma

Ar cieņu,

Nellija
Titova
Ministra biroja vadītāja
LR Izglītības un zinātnes
ministrija
Tālr: 67047805
Mob.
26437742

Saudzēsim dabas resursus.
Izvērtējiet, vai Jums šis e-pasta sūtījums nepieciešams papīra
formātā!

Par Augstākās izglītības sistēmas (AIS) strukturālajām reformām - vai tās ir jau notikušas?

Ziedonis mums iesaka samierināties ar apkārt notiekošo un pielāgoties apstākļiem. Bet kā tad īstenot strukturālās reformas izglītībā visas valsts mērogā, ja pasauli izmainīt nav iespējams? 


Gribu padalīties pārdomās par IZDG nesenajiem priekšlikumiem saistībā ar LR Augstākās izglītības sistēmas (AIS) reformēšanu, kas atrodami dokumentā Augstākā izglītība_kompaktais.docx, skat. piel. IZDG vēstulei no Alberta, 06.03.2012. 

Alberts raksta:

"Atbilstoši pagājušās sanāksmes diskusijas rezultātiem un man atsevišķi piesūtītajiem komentāriem esmu sagatavojis programmas nodaļu 2 variantos - kompakto variantu (kas pēc akceptēšnas varētu tikt iekļauts programmā) un izvērsto, ar paskaidrojumiem un piezīmēm (kas var noderēt diskusijās un debatēs). Nosūtu abus šos varantus jums turpmākai izvērtēšanai."

Minēšu divas tēzes "Par" un "Pret" no dokumenta Augstākā izglītība_kompaktais.docx:

1. "Valstī nav mehānisma, kas nodrošinātu, lai valsts finansējums tiktu izlietots efektīvi un dotu vislabāko atdevi. Valstī izveidotā Augstākās izglītības akreditācijas sistēma nenodrošina to, lai katrā studiju programmā būtu pienācīga kvalitāte atbilstoši Eiropas izpratnei. Augstākās izglītības sistēma ir ļoti sadrumstalota studiju programmu un augstskolu skaita ziņā, it īpaši Rīgā."

Balsoju "Par".

2. "Valstij ir jāpalielina finansiālā līdzdalība augstskolu studiju un zinātniskā procesa nodrošināšanā. Jāpalielina valsts apmaksāto studiju vietu īpatsvars vismaz līdz 50% no pašreizējā studentu skaita un jāietver tajā izmaksas adekvātai docētāju darba samaksai, studentu un docētāju zinātniskajiem pētījumiem un studentu sociālajam atbalstam."

LIS-AIS jau tagad ir pati dārgākā izglītības sistēma ES - 24-27% no valsts budžeta. Cik vēl miljonu būs vajadzīgs minētajām iniciatīvām? Ja nezinām, tad balsoju "Pret". Kāpēc liet ūdeni smiltīs?

Kopumā dokumentu Augstākā izglītība_kompaktais.docx uztveru kā labu nodomu un novēlējumu sarakstu nabaga valstij, kura  jau tāpat vairākus gadus tērē simtiem miljonu vairāk nekā pati spējusi nopelnīt. Novēlējumi un aicinājumi valstij tērēt  AIS vajadzībām vēl vairāk situācijā, kad LR AIS iegūstamā izglītības kvalitāte nerada  gandarījuma sajūtu ne augstskolu absolventiem, ne sabiedrībai kopumā, nebūtu ne prātīgi, ne atbildīgi. Visticamāk dokumentā uzskaitītie priekšlikumi - tēzes nepalīdzēs izstrādāt AIS vadītājiem rīcības politikas dokumentus tik ļoti nepieciešamajām AIS strukturālajām reformām, lai tie paši vai pat mazāk AIS nodarbinātie cilvēku ar to pašu nauda, bet pilnīgi citā izkārtojumā, sasniegtu ievērojami augstākus rezultātus. Proti, kompakta, efektīva, dinamiska AIS pārvaldes struktūra atbrīvotu finanšu resursus AIS studiju procesa kvalitātes būtiskai uzlabošanai, bet kā šo struktūru izveidot?

2011.gads ir pagājis, daudz runājot un diskutējot par augstākās izglītības kvalitāti visos līmeņos. Kaut kas jau ir arī izdarīts vismaz jautājumu aktualizēšanā. Šajā sakarā gribu atgādināt V.Dūles aktivitātes - "Latvijā ir 164 000 bezdarbnieku, bet uzņēmēji joprojām meklē darbiniekus! Kāds ir šī neloģisma skaidrojums? Ka uzņēmēji maz maksā, ka uzņēmēji arī vietām ir neprofesionāli, grib kaut ko ārkārtīgi unikālu par ļoti mazu naudu, vai grib darbiniekus ar pieredzi. Jā, tā ir viena medaļas puse. Bet, pēc vakardienas raidījuma "Intelektuālā Apokalipse. Būt vai nebūt" rodas daudz jautājumu par to, vai izglītības sistēma iemāca to, ko šobrīd vajag cilvēkam, kurš strādā 21.gadsimta ekonomikā. Jo starp bezdarbniekiem vairāk nekā 23 000 ir tie, kuri skolas ir beiguši gluži nesen." 

Ko  IZDG var izdarīt ar AIS? Turpat jau  20 gadus esam neapmierināti ar AIS. Varbūt mums visiem nomierināties, kā to iesaka dzejnieks I.Ziedonis - 

Ziedonis mums iesaka samierināties ar apkārt notiekošo un pielāgoties apstākļiem. Gadiem ejot, arī es esmu palicis mierīgāks, jo skaidri redzams, ka vienam pasauli izmainīt nav iespējams. Bet kā tad īstenot strukturālās reformas izglītībā visas valsts mērogā, ja pasauli izmainīt nav iespējams? Te nu esam nokļuvuši lamatās - tas daudzu gadu  izglītības reformēšanas aplis ir noslēdzies, turklāt runājot J.Ekmaņa vārdiem (LA, Jun 2011),  ar visai apšaubāmu rezultātu - 

""V. Krustiņš: – Sakiet, Ekmaņa kungs, kāds ir jūsu skatījums uz iespējamām pārmaiņām augstākajā izglītībā!

J. Ekmanis: – Ja būtu ģeniāls, visiem saprotams modelis, ko te darīt, tad to nekavētos realizēt. Tiek runāts par zinātnes universitāti. Arī es esmu strādājis ASV Bērklijas universitātē, kur semestrī ķīmijas lekcijas lasīja seši Nobela prēmijas laureāti. Lai to panāktu šeit, ejams garš ceļš. Mums izglītība lielā mērā ir "izsmērēta". Tā spriežu, ilgi strādādams Augstākās izglītības padomē, kur augstskolas akreditē. Augstskolu skaitu valstī nereglamentē ne likums, ne tradīcijas. Programmu skaitu – nelimitē. Uz padomi atnāk augstskolu pārstāvji. Viņiem ir programmas, kas lāgā neskan ar veco nosaukumu. Viņi uztaisa jaunu nosaukumu, nāk un akreditē to. Pēc papīriem viss sapas, komisijai nav iemesla atteikt. Citādi var vilkt uz tiesu.


Tādējādi mums ir pāri par 900 dažādām studiju programmām. Tas ir salīdzināms ar profesoru skaitu – gandrīz katram ir programma! Pasniedzēji – smagsvari vienā nozarē daudzās programmās figurē vieni un tie paši. Līdz ar to, no mana viedokļa, šīs daudzās programmas ir fikcija. Kas attiecas uz sociālām zinātnēm – ekonomiku, vadības un juridiskajām zinātnēm, diemžēl arī informātiku – lielā mērā vērojama degradācija, kad to pašu materiālu lasa gadiem ilgi. Augstskolas savukārt izmētātas pa, dažādām ministrijām. Neviena negrib atteikties no "savas" augstskolas, nepiekrīt apvienošanai, lai koncentrētu līdzekļus un mācības. Kura ministrija un, iekavās teikšu – kura partija, no savas augstskolas atteiksies?

– Kādreiz profesora tituls un vārds kaut ko vairāk nozīmēja.

– Laikmets prasa, lai tagad viss būtu ātrāk, ātrāk, ātrāk. Ātrāk dabūt augstskolas diplomu, tikt pie doktora grāda un pie profesūras. Jā, mums trūkst doktoru un profesoru, bet vai līdz pietiekamībai nonākam labākajā veidā? Man ir tā laime vai nelaime sēdēt arī komisijā, kurā iesniedz darbus pirms doktora grāda aizstāvēšanas. Komisija vairāk neko nedara, kā paraugās, vai iesniegtais daudzmaz izskatās pēc disertācijas vai ne. Ir gadījumi, kad nav skaidrs, ko iesniedzējs gribējis panākt, ne tur ir secinājumi, nekā. Kaut kāds apraksts. To nepārmetu visiem, bet ir disertācijas, kas manu studiju laikā tiktu novērtētas kā atbilstošas diplomdarba līmenim. Toreiz prasīja, lai būtu publikācijas, šodien līmenis ir tik nosēdināts, tik piezemēts – un ar visu to "saražot" doktorus mums nemaz nav nācies viegli. Pagājušogad bija ievērojams kvantitatīvs pieaugums, bet tas saistīts ar solīdām Eiropas stipendijām, ko maksā doktorantiem. Tie 600 – 800 latu ir spēcīgs stimuls. Kad stipendijas 2013. gadā izsīks, nezinu gan, kā būs tālāk.""

Tad nu sanāk tā, ka par reformām varam tikai parunāt, bet līdz darīšanai netiekam, jo tad, raugi, izrādās jāsāk pašam ar sevi, bet tas ir pilnīgi neiespējami. Tāpēc esmu nomierinājies - nepārtraukti reformēju tikai sevi, bet pasauli lieku mierā.

Taču attiecībā uz dokumentu Augstākā izglītība_kompaktais.docx aicinu tur ietvertos priekšlikumus saturiski un pēc formas pietuvināt tiesību aktu valodai un tekstiem, darīt to atbildīgi, paredzot priekšlikumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu. Šajā sakarā gribu atgādināt, ka jau tagad LIS=VIS+PIS+AIS izdevumi sasnieguši milzīgus apmērus, proti, 24-27%, no valsts budžeta, skat. tabulu zemāk. Turklāt sasniegtie izglītības rezultāti visās kategorijās VIS-PIS-AIS ir neadekvāti zemi un turpina vēl tikai pasliktināties. Jāsaka stingrs un noteikts STOP! līdzšinējai 20 gadus ilgajai praksei. LIS, t.sk., PIS un AIS finansējumu nedrīkst vairs palielināt - jāveic atbildīgas strukturālās reformas esošā finansējuma ietvaros.

Ja nu tomēr nolemjam reformēt AIS, tad meklējam, kuras normas nedarbojas vai slikti darbojas AIS regulējošajos tiesību aktos -  likumos un MK Noteikumos: 

Augstskolu likums (LR Saeima 02.11.1995.)

Zinātniskās darbības likums (LR Saeima 19.05.2005.)

Augstākās izglītības likums ir vēl ceļā pie mums.

Pieņem Augstākās izglītības likuma grozījumus

Ja neesam mierā ar pašreizējo LIS-PIS modeli ...

Profesionālās izglītības sistēmā (PIS) notiekošais nepiedzīvo darba devēju sajūsmu un pārējās  sabiedrības atzinību 

Man tāpat kā Jums un daudziem citiem sāp sirds, ka profesionālās izglītības sistēmā (PIS) notiekošais nepiedzīvo darba devēju sajūsmu un pārējās  sabiedrības atzinību. Savukārt valsts augstākās amatpersonas ir ļoti kritiskas pret to, kā mēs, PIS profesionāļi un praktiķi,  veicam savu profesionālās  izglītošanas darbu. Zemāk daži citāti no masu medijiem -

XXXXXXXX 

Ko īsti tad ietver sevī PIS:

"2010./2011. mācību gadā Latvijā bija 91 izglītības iestāde, kas īsteno sākotnējās profesionālās izglītības programmas – profesionālās izglītības programmas, kurās profesionālo kvalifikāciju iegūst pēc vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības apguves. IZM padotībā ir 54 profesionālās izglītības iestādes, KM padotībā ir 14 profesionālās izglītības iestādes, Pašvaldību profesionālās izglītības iestādes ir sešas, pārējās citām ministrijām un privātās. Ar 2011.gada 1.septembri izveidoti 14 profesionālās kompetences centri, kuru darbību finansē valsts." 

"Savukārt vissteidzamākā IZM ministram šķiet profesionālās izglītības reforma. "Tur viss ir pamatīgi aizlaists, jo nav nedz kvalitātes, nedz saiknes ar darba tirgu," teicis Ķīlis. "

"Jau vēstīts, ka Ķīlis ir ierosinājis vērienīgas un pretrunīgi vērtētas reformas izglītības sistēmā. Viņš arī apturējis miljoniem latu vērtus Eiropas Savienības līdzfinansētus projektus profesionālajā izglītībā."

"Profesionālajā izglītībā šobrīd ir raksturīgs, ka profesionālās izglītības iestādes saņem apstiprinātu valsts budžeta finansējumu un nav pietiekami aktīvas finanšu resursu piesaistē profesionālās izglītības iestādes attīstībā. Savukārt daudzi privātie mācību centri ļoti veiksmīgi izmanto ES struktūrfondu naudu bezdarbnieku apmācībā, turpretim profesionālām skolām traucē likumdošana un administrācijas iniciatīvas trūkums."

"Profesionālā izglītība Latvijā nav elastīga, un šā iemesla dēļ samazinās tās kvalitāte, norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča. ... Marcinkēviča aicina izvērtēt profesionālo mācību programmu mērķtiecību un lietderību, vadoties no šodienas situācijas, un domāt par profesionālās izglītības attīstību arī tālākizglītības kontekstā."

"Ja valsts neveicina ražošnu un neatbalsta uzņēmējus par audzēkņu prakses veikšanu, tad tiešām bezdarbnieki vien iznāk. No 9. klase iziet pusanalfabēti, aprēķināt porcijai izejvielas audzēkņi neprot. Pēc klimpām iet uz noliktavu un meklē fasējumu utt."

Cita starpā, Profesionālās izglītības sistēmas (PIS) strukturālajām reformām  pieskaras arī A.Vilks (Finanšu ministrs) intervijā LA:

Nevaram būt apmierināti ar līdzšinējo arodizglītības sistēmu. Šo skolu varētu būt skaitliski mazāk, bet tās varētu būt labāk apgādātas ar iekārtām, lai students divas trešdaļas laika varētu pavadīt pie iekārtām vai arī konkrētā uzņēmumā, bet tikai vienu trešdaļu laika teorētiskās mācībās.

– Jūs runājat par izglītības sistēmas struktūras izmaiņām? Mazāk nevajadzīgu augstskolu, vairāk arodskolu?

– Spēcīgākas arodskolas ar uzņēmēju piesaisti, lai jaunieši varētu stažēties reālos uzņēmumos, kā tas ir Vācijā, Austrijā un daudzās citās valstīs.Mums aizvien ir saglabājies vecais padomju laiku modelis.

XXXXXXXX

Es personiski gribētu norobežoties no daudzajiem negatīvajiem vērtējumiem presē par  Profesionālās izglītības sistēmu (PIS) , jo neesmu tik zinošs par PIS faktisko stāvokli, kaut arī par izglītotāju strādāju kopš 1969.g. Tomēr visticamāk nav dūmu bez uguns, tāpēc kritiskajos izteikumos vajadzētu ieklausīties. Turklāt neviena lieta nav tik laba, lai to nevarētu vēl uzlabot. 

No otras puses, katrs no mums un jums būtu pelnījis uzslavu par to, ka neesam vienaldzīgi un ka mums sāp sirds par to, kas notiek Latvijas izglītības sistēmā (LIS). Taču aicinātu kolēģus savu jaunradi ievirzīt precīzākā, proti, iespējami grodākā gultnē. Šoreiz runa ir par mūsu ambīcijām reformēt Profesionālās izglītības sistēmu (PIS). Tad visticamāk vajadzētu sākt ar to, ka  priekšā uz galda  noliekam "Profesionālās izglītības likumu (LR Saeima 10.06.1999.)" un sākam revidēt tur atrodamās normas.  PIS profesionāļiem un praktiķiem vajadzētu zināt, kuras normas strādā slikti un kuras normas vispār nestrādā - tad ar tām arī iesākam savu likumdošanas jaunradi. Nav izslēgts, ka PIL vajadzētu papildināt pat ar jaunām normām atbilstoši 21.gs. Izglītības Paradigmai - tad darām to! Veram vaļā likumus un attiecīgos MK Noteikumus un strādājam ar tiem! Piem., -

Profesionālās izglītības likums

www.likumi.lv/doc.php?id=20244 - Cached - Translate this page

30 jūn 1999 – 10.06.1999. likums "Profesionālās izglītības likums" ("LV", 213/215 (1673/1675), 30.06.1999.; Ziņotājs, 14, 22.07.1999.) [stājas spēkā 

Izglītības likums (LR Saeima 29.10.1998.)

Vispārējās izglītības likums (LR Saeima 10.06.1999.)

Ko varam iesākt ar dokumentā "PROGRAMMA profesion-izgl. 2.doc"  atrodamajiem priekšlikumiem? Es nezinu, ko ar tiem darīt.  Piem., ko nozīmē priekšlikums (vai kāda varētu būt PIL atbilstošā norma?) no dokumenta "PROGRAMMA profesion-izgl. 2.doc" - 

"Vispārējie ... 3.      Izstrādāt un ieviest jaunu (???) pedagogu atalgojuma sistēmu, pamatojoties uz kvalifikācijas kategoriju piešķiršanas metodiku (??? - norādīt uz dokumentu), kā galveno kritēriju nosakot skolotāja darba rezultātu – izglītojamā kompetence (???) (izmantojot jau īstenotā ES projekta iestrādnes). Modeli ieviest ar 2014. gada 1. septembri.

 "

Vai cits priekšlikumu piemērs no otrās sadaļas "Profesionālā ... 1., 2."

"1. Sadarbībā ar VARAM Valsts kompetences centru un profesionālo skolu ar specializāciju pārvaldību nodot plānošanas reģionu pārziņā.

2. Sadarbībā ar darba devēju pārstāvjiem līdz 2013.g. 1. janvārim izstrādāt jaunu izglītojamo praktiskās apmācības modeli, kurš nodrošinātu jaunāko zinātnes un tehnikas sasniegumu apgūšanas prasmes kā izglītības iestādē, tā pie darba devēja."

Vai tad PIS atdalām nost no LIS, no IZM? Ar kuriem darba devējiem tiks izstrādāts jauns apmācības modelis? Utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt. 

Aicinu priekšlikumus saturiski un pēc formas pietuvināt tiesību aktu valodai un tekstiem, darīt to atbildīgi, paredzot priekšlikumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu. Šajā sakarā gribu atgādināt, ka jau tagad LIS izdevumi sasnieguši milzīgus apmērus, proti, 24-27%, no valsts budžeta, skat. tabulu zemāk. Turklāt sasniegtie izglītības rezultāti ir neadekvāti zemi un turpina vēl tikai pasliktināties. Jāsaka stingrs un noteikts STOP! līdzšinējai 20 gadus ilgajai praksei. LIS, t.sk., PIS finansējumu nedrīkst vairs palielināt - jāveic atbildīgas strukturālās reformas esošā finansējuma ietvaros.

Atvērsim plašāk logus, lai ielaistu skābekli Profesionālās izglītības sistēmā

Atvērsim plašāk logus, lai ielaistu skābekli Profesionālās izglītības sistēmā - par programmas nostādnēm domājot

Jau sākumā atvainojos biedriem, kuri jūtīgi uztver kritisku vārdu. Pasarg' Dievs, ja kāds kādu manu izteikumu iedomājas pāradresēt uz sevi personiski. Nekur nekad nepretendēju uz pēdējā vārda tiesībām!

Iepazinos ar dokumentu - PRIEKŠLIKUMI PARTIJAS PROGRAMMAI.docx un  profesion-izgl-03122012.doc - saturu. Mazliet nomierinājos pēc tam, kad ieraudzīju J.Brunava labojumus dokumentā  PRIEKŠLIKUMI PARTIJAS PROGRAMMAI.docx. Bažas manī radīja fakts, ka vispārīgi un amorfi formulētajos priekšlikumos nekādi nespēju atrast sauso atlikumu. Ja kaut vienu no minētajiem priekšlikumiem mēģinātu īstenot, tas pavērtu vēl plašākas durvis birokrātijas vairošanai. Šāda veida sacerējumi nevar kalpot kā rīcības dokumenti - tiem jābūt daudz grodākiem -  strukturētiem, precīziem, kritiski konstruktīviem, atbilstīgiem (izejot no status quo orientētiem uz sasniedzamo mērķi), finansiāli un ekonomiski pamatotiem, etc. 

Mēģināsim iedomāties sevi profesionālās izglītības sistēmas (PIS) ierēdņa lomā, kuram uzdots izpildīt priekšlikumos noteiktos uzdevumus:

Aizej tur nezin kur, atnes to nezin ko.

Godprātīgam un atbildīgam ierēdnim vajadzētu demisionēt, jo uzdevumi ir neizpildāmi savas nenoteiktības un amorfuma dēļ. Atzīšos, ka es nezinu, kas tas ir "labas pārvaldības modeli IZM, kā arī vidējās un vidējās profesionālās izglītības līmenī visos izglītības līmeņos un katrā iestādē". Man vieglāk būtu izpildīt uzdevumu "aizej tur nezin kur, atnes to nezin ko". 

STATUS QUO: Jebkura birokrātiska struktūra nepārtraukti cenšas sevi atražot, turklāt palielinātā apjomā. 

Savu eksistenci ikviena birokrātiskā struktūra cenšas pamatot ar jaunu un jaunu regulu izdošanu, un detalizētāku atskaišu pieprasīšanu no tiešā darba darītājiem. Diemžēl tas nav  padarījis PIS efektīvāku, nav paaugstinājis iegūstamās izglītības kvalitāti, nav mazinājis korupcijas draudus publisko finanšu apgūšanā, etc. Pašreiz jau 1.klases skolnieks zina, ka 10-baļļu (1-10) sistēmā zemākā atzīme, ko skolotājs drīkst ielikt, ir "4", lai netraumētu bērnu un viņa vecākus. Turklāt jādomā arī par to, kā LATVIJA izskatīsies EUROSTAT tabulās. Līdz ar to skola pēdējo 20 gadu laikā lielā mērā ir jau zaudējusi savu izglītojošo funkciju, bet tā vietā tiražē garīgi mazprasīgus patērētājus, kādi ir vajadzīgi lielajam pasaules biznesam. Rezultātā skola no izglītības iestādes pakāpeniski tiek pārvērsta par sociālo iestādi, kur bērniem pavadīt laiku, kamēr paaugsies un ar lielu varbūtību kļūs par mazizglītotu, bet diplomētu  patērētāju.

Latvijas VIS un PIS kļuvusi pati dārgākā izglītības sistēma pasaulē, sasniedzot 24-25% apjomu no valsts budžeta salīdzinājumā ar Somijas, Igaunijas, ... 12%. VIS un PIS skolotāji tiek terorizēti gan no augšas (IZM birokrātija), gan no apakšas (skolēni un vecāki), kā rezultātā 1-10 b-skalas vietā faktiski tiek izmantota 4-10 b-skala. Skolēni-audzēkņi strikti pastāv uz savām cilvēktiesībām 10.-12.kl. līmenī nezināt elementāras 5.-8.kl. jautājumus, piem., kāda ir 3-stūra iekšējo/ārējo leņķu summa, kas ir 3-stūra mediāna un bisektrise, kas ir autors novelei "Nāves ēnā", etc.

Kāda ir stāvokļa vispārīgā diagnoze ???

Latviešu tautai jau sen zināma ir patiesība, ka zivs pūst no galvas. Arī Nobela prēmijas laureātam James Buchanen  ir izdevies pierādīt šo patiesību ekonomikā. Redzi, pamatojoties uz šo likumu "Zivs sāk pūt no galvas", Latvijā par morāli ētiskā un sabiedriski politiskā klimata pūšanu galvenā atbildība jāuzņemas Saeimai un Valdībai, augstskolās atbildība par pūšanu  jāuzņemas profesūrai, skolās atbildība par pūšanu  jāuzņemas direktoriem un skolotājiem, utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt., utt. Cita starpā, vecākiem jāuzņemas atbildība par pūšanu ģimenēs. Vienīgi, kam nevaram neko pārmest - tie ir mūsu bērni, kuri piedzima balti un pūkaini, bet, nokļūstot mūsu sabiedrībā, sāka strauji bojāties. Redzam, atbildības ķēde par pūšanu ir noslēgusies. Var teikt arī gudrāk, ka  tā ir sabiedrības garīgās veselības dekadence vai  deteriorācija. 

Ko darīt ??? 

Zivs pūst no galvas - tātad jāsāk ar galvas remontu. Ar gandarījumu varam atzīmēt, ka to IZM ministrs ir apņēmies darīt, kas būtu visiem spēkiem jāsekmē. Cik iespējams, visiem spēkiem jāīsina birokrātija visos VIS un PIS līmeņos, deleģējot uzdevumus un atbildību uz leju subsidiaritātes principa ietvaros. 

A. Morāles kategorijas darbojas tikai atbildīgu pilsoņu sabiedrībā. Piem., piedošana ir bezjēdzīga, ja pāridarītājs nemaz nelūdz piedošanu. Jebkuras sociālās garantijas mūsu laika sabiedrībā (bezmaksas izglītība, veselības aprūpe, bezmaksas medikamenti, bezdarbnieku pabalsti, GMI, utt., utt.,utt.,utt.,utt.,utt.,utt.,utt.) arī ir bezjēdzīgi un sabiedrības morāli kropļojoši pasākumi, ja no garantiju saņēmēja netiek prasīta aktīva, juridiski saistoša līdzatbildība par sava kļūmīgā stāvokļa novēršanu konkrētā laika periodā. Bezmaksas izglītība, kas vēsturiski kopš 1835.g. bija milzīga indivīda privilēģija, kas tika iegūta ar neatlaidīgu mazturīgo sabiedrības slāņu cīņu,  ir kļuvusi bezjēdzīga, jo daudzos gadījumos izglītības saņēmēji to nelūdz, nenovērtē un pret savu izglītošanos izturas nevērīgi un bezatbildīgi.  Jau pamatskolas skolēni lielā vairumā obligāto bezmaksas skološanos sen vairs neuztver kā milzīgu privilēģiju, bet gan kā  slogu. "Iešana skolā" daudzos gadījumos tiek pielīdzināta garlaicīgām piespiedu klaušām.

B. Galvenā izglītības strukturālo reformu svira visos līmeņos visticamāk varētu būt atbildības ievērojama pastiprināšana par sasniegtās (iegūtās) izglītības kvalitāti un šīs atbildības juridiska nostiprināšana. Tam vajadzētu būt juridiski saistošam  līgumam starp IZGLĪTOJAMO (skolēnu, audzēkni vai vecākiem, kamēr IZGLĪTOJAMAIS vēl sēd bērnu dārzā, vai studentu) un VALSTI (IZGLĪTOTĀJU, skolas direktors, mācību iestādes vadītājs). Kādas var būt iespējamās sekas par zemu sasniegtās  izglītības kvalitāti?  Piem., LĪGUMĀ jāiekļauj pants "..., ja STUDENTS (skolnieks, audzēknis) jāatstāj uz otro gadu nesekmības dēļ, tad vecākiem par otrgadnieku  jāiemaksā skolas nauda valsts finansējuma apmērā (700-900 LVL) atkarībā no mācību programmas, vai, citiem vārdiem, otrgadnieks tiek pārcelts maksas STUDENTU kategorijā".

C. Pušu tiesības un pienākumus starp Izglītojamo (skolēns, students) un IZGLĪTOTĀJU - valsti regulē MK apstiprināti Noteikumi, kuri paredz abām pusēm saistoša Līguma noslēgšanu. Līguma izpildei jānodrošina izglītojamā  iegūstamās izglītības augstu kvalitāti. Izglītojamā sasniegtie izglītības kvalitātes rezultāti tiek novērtēti atskaites periodā, kas nedrīkst pārsniegt vienu mācību gadu. Ja sasniegtie izglītības rezultāti ir zemāki par minimāli pieļaujamo, tad ir pamats valsts turpmākā finansējuma pārtraukšanai.

D. Akadēmiskajos jautājumos skolām jādod iespējami maksimāla neatkarība un patstāvība, ko regulē, piem., Izglītības likums. VIS un PIS skolu finansējums ir atkarīgs no skolēnu skaita, taču ne pašreizējā NSS-modeļa ietvaros, kas kultivē skolu starpā tikai neveselīgu konkurenci, kurai nav nekāda sakara ar akadēmisko ekselenci. VIS un PIS skolotājiem akadēmiskajos jautājumos jādod iespējami maksimāla neatkarība un patstāvība, savienojot to ar atbildību par sasniegtās izglītības kvalitāti.

Vēl vairākas citas idejas par VIS un PIS strukturālajām reformām var atrast RVT Skolotāja blogā, piem., Strukturālās reformas Profesionālās izglītības sistēmā, veidojot kompetences centrus.

Latvijā ļoti dāsni tiek finansēti izglītības procesi valstī: 24-26% no valsts budžeta

Cik liels ir bijis Latvijas Izglītības Sistēmas (LIS) budžets pēdējā desmitgadē?

Jautājums ir par to, kāda Latvijas Valsts Budžeta (VB) daļa tiek izlietota valsts funkciju nodrošināšanai, kas attiecināmas VB kategorijai "Izglītība", angl. Education. Šāds VB iedalījums ir vispārpieņemts visā pasaulē saistībā ar valsts funkciju izpildi (COFOG = Classification of the Functions of Government). Piem., Ziemeļu valstu pārvaldes darbiniekiem nesagādāja grūtības man uz šo jautājumu atbildēt bez liekas kavēšanās. Vairāk informācijai par COFOG VB struktūru skatīt, piem., -  Detailed structure and explanatory notes (http://unstats.un.org/unsd/cr/registry/regcst.asp?Cl=4&Top=1&Lg=1). Zemāk attēlā Igaunijas VB COFOG griezumā. Ar zaļo marķieri ir izcelta IZGLĪTĪBAS sadaļa absolūtos skaitļos pa gadiem 2003.-2010.gg., bet zemāk 2.att. tas pats relatīvi procentos no VB.

 

Sākotnēji nebija šaubu, ka arī LR IZM AD (AD = Administratīvais departaments) izdosies atrast atbildi uz augstāk minēto jautājumu Latvijas kontekstā. COFOG kontekstā mani interesēja ne tikai IZM kontrolētie finanšu līdzekļi, bet arī citu institūciju pārziņā esošie izglītības mērķiem iztērētie līdzekļi. Lai gan sarakste ar IZM AD ilga turpat pusgada garumā, tomēr skaidrību tā arī neizdevās iegūt, netika uzrādīti nekādi dati par LIS budžetu pat kārtējā vai iepriekšēja finanšu gada kontekstā. Tika norādīts, lai pats meklēju CSB atskaitēs un pārskatos.

Latvijas masu medijos vairākkārtīgi parādījušies Latvijas VB izdevumi izglītībai, kas sasnieguši, piem., 2010.g. pāri par  800 milj. LVL. Pēc visa spriežot, 2011.g. saglabājusies tā pati summa vai mazliet lielāka. Tomēr īstā aina ir vēl iespaidīgāka - LIS izdevumi pārsniedz pat miljardu latu. Nav grūti novērtēt, ka no 4000-5000 milj. LVL lielā valsts budžeta (VB) tas sastāda apt. 1/4 daļu, proti, ap 25%, kas ir ļoti ievērojama daļa no VB (skat. zemāk tabulu, tabulā skaitļi ir miljonos Ls, bet attiecība Izgl. sadaļa/Valsts budžetu - procentos). 


 



Kādi gan varētu būt izglītības darbinieku, piem., skolotāju iebildumi pret LIS, ja Latvijā tik ļoti dāsni tiek finansēti izglītības procesi valstī salīdzinājumā ar Igaunijas 12%. Taču tad arī izglītības rezultātiem vajadzētu būt patiešām lieliskiem - 2x - labākiem, kādi tie ir Igaunijā. Diemžēl patiesais status quo izglītībā ir gluži pretējs par labu Igaunijai.

Daudziem ierindas izglītības darbiniekiem joprojām ir sadrumstalots un fragmentārs priekšstats par izglītības budžetu. Tomēr viņus nepamet sajūta, ka izglītībai novirzītie apt. 1000 milj. LVL 2005.-2010.gg. tika izlietoti visai neefektīvi. Piem., izglītībai novirzītie ESF līdzekļi vairāk aiziet būvniecībai nekā izglītības sistēmas strukturālai sakārtošanai. Šajā sakarā būtu lietderīgi salīdzināt Latvijas VB struktūru ar vairāku kaimiņu valstu budžeta (VB) struktūru, proti, kāda budžeta daļa tiek iedalīta specifisku valsts funkciju veikšanai, piem., izglītībai. Kā augstāk minēts, bija interesanti konstatēt, ka Igaunijas gadījumā daudzu gadu garumā 2003-2010 šī VB struktūra ir bijusi stabila pat krīzes laikā. Piem., izglītības funkciju veikšanai Igaunijā vidēji tiek tērēti apt. 11,8%. Citās sfērās - piem., valsts aizsardzībai - 4,8%; sabiedrības drošībai - 6,8% no VB (skat. tabulas augstāk). Turklāt šis izglītības īpatsvars 12%-līmenī Igaunijas VB gadiem ejot ir tikai nedaudz svārstījies ap minēto 12%-līmeni. Lai uzzinātu, kas notiek ar Latvijas VB LIS sadaļu, acīmredzot jārīko īpaša izmeklēšana.

Latvijas izglītības sistēmas (LIS) strukturālās reformas un finansēšanas principi - II

Latvijas izglītības sistēmas (LIS) strukturālās reformas un finansēšanas principi - II

Pārdomas par "Nauda seko skolēnam"- modeli

Ja Latvijas Izglītības Sistēmu (LIS) turpināsim reformēt  600 gadus ieilgušās Gūtenberga grāmatas Izglītības paradigmas (GGIP) ietvaros, tad ir pilnīgi skaidrs, ka nekas neglābs ne augstskolas, ne pagastu  mazās  skolas (PMS). Taču par budžeta naudu izglītībā vēl svarīgāki ir pašu skolēnu un studentu esamība, kurus gribam izglītot PMS un Latvijas augstskolās. Jo bērnu skaits sarūk, jo izmaksas uz vienu bērnu pieaug, jo skola kļūst dārgāka.  No otras puses, valsts budžeta konsolidācija jāturpina - jo ātrāk sasniegsim bezdeficīta budžetu, jo ātrāk valsts nostāsies uz stingriem pamatiem. Bet tas nozīmē vēl vairāk ierobežotus finansu līdzekļus LIS. Tāpat ir absolūti nepieļaujami vēl jo vairāk  palielināt parādu nastu, lai turpinātu uzturēt laikmetam neatbilstošo izglītības sistēmu, organizējot to pēc  GGIP principiem.NSS-modelis tika izveidots trekno gadu sākumā un tas darbojās labi pat vēl līdz 2008.g., kad IKP burbuļiskais pieaugums bija mērams 10-15% apmērā. Izglītības sadaļa valsts budžeta izdevumos tuvojās vienam biljonam (bilj.). 2009.g. sākums iezīmējās ar  finanšu krīze valstī. Tad burtiski dažu dienu laikā  Latvijas Izglītības Sistēma (LIS) zaudēja desmitiem miljonu latu,  kamēr kopumā tā apstājusies pie  0,8 bilj. LVL, kas sastāda 18-20% no gada budžeta 4.3 bilj. LVL.  Ja turpināsim praktizēt skolas-fabrikas un skolu busiņus  GGIP ietvaros, tad ar 0,8 bilj. LVL nepietiek. Turklāt izglītības budžetu jau tuvākajā nākotnē sagaida vēl dziļāka konsolidācija, kas vēl jo vairāk apgrūtinās labi iecerētā NSS-modeļa darbību. Zemāk daži priekšlikumi par NSS-modeļa modifikāciju, lai paaugstinātu skolēnu-studentu atbildību par sasniedzamo izglītības rezultātu.

LIS finansēšanas princips (modelis)  "Nauda seko skolēnam - P-NSS" sākumskolai un pamatskolai. 

1. P-NSS darbojas sākumskolā (SS) un pamatskolā (PS), līdz 9.klasei ieskaitot.
   
2. P-NSS darbojas ar precizitāti līdz konkrētam skolēnam, arī vienas pašvaldības ietvaros var izvēlēties vienu vai citu skolu.
   
3. Skolēnam skola jāizvēlas ne vēlāk kā 6 mēneši pirms mācību gada sākuma atsevišķi uz 1.klasi (SS), bet pēc tam uz 9.klasi (PS).
   
4. Skola slēdz līgumu ar vecākiem uz 6 gadiem (SS), uz 3 gadiem (PS). Pēc tam skolu mainīt nedrīkst, ja tam nav pamatots iemesls (piem., ģimenes dzīves vietas maiņa, u.c.).
   
5. P-NSS līdzīgi veselības primārai aprūpei nesedz visus ar izglītību saistītos izdevumus. P-NSS paketē ir ietverti paši nepieciešamākie mācību priekšmeti (dzimtā valoda, Latvijas vēsture, veselības mācība un fiziskā kultūra, matemātika, utl.).
   
6. Atkarībā no konkrētās skolas izglītības programmu izmaksām jāmeklē papildus finansu līdzekļi, pirmkārt, vecāku līdzfinansējums, pašvaldību līdzfinansējums, ziedojumi, u.c.) līdzīgi, kā tas jau notiek ar alternatīvās izglītības skolām (O.Rode Drustos, G.Ošeniece Ikšķilē, E.Blūms Jūrmalā u.c.).

LIS finansēšanas princips (modelis)  "Nauda seko kvalitātei - P-NSK" vidējai, profesionālajai un augstākās izglītības iestādēm. 

1. Vidējās , profesionālās un augstākās izglītības iestāžu budžeta finansējums tiek piešķirts konkursa kārtībā - "nauda seko  kvalitātei - NSK", iepērkot attiecīgo kategoriju un nozaru vietas no atbilstošām mācību iestādēm.
   
2. Katru gadu tiek ieprktas tikai tik studiju vietas, cik to atļauj IZM budžets, nodrošinot finansējumu arī jau agrāk iepirktajām  studiju vietām. IZM izdevumi nedrīkst pārsniegt ieņēmumus. Katra skola var atvērt maksas studiju vietas atkarībā no pieprasījuma, taču studiju vietas kvalitātes kritēriji neatšķiras no tiem, kādi tie ir budžeta studiju vietām.
   
3. IZM izsludina konkursu par budžeta finansēto studiju  vietu iepirkumu, uz kuru piesakās Vidējās , Profesionālās un Augstākās izglītības iestādes, kuras konkurē savā starpā, piedāvadamas attiecīgās studiju vietas par noteiktām izmaksām, bet kuru kvalitāte nedrīkst būt zemāka par IZM noteikto minimumu.
   
4. Tādējādi pēc pamatskola beigšanas, lai iestātos Profesionālajā skolā, Viduskolā vai Augstskolā un pretendētu uz budžeta vietām, absolventu vidējiem akadēmiskajiem rādītājiem jāatbilst noteiktiem kritērijiem, kuri katrā konkrētā gadā ir saistīti ar kvotu apjomu. Kritēriji nav sastinguši rādītāju (indikatoru) vērtības, tie var mainīties atkarībā no nozarei piešķirto kvotu daudzuma.
   
5. Pamatskolu (9.kl.)  un  Vidusskolu (12.kl.) un Profesionālo skolu absolventi piedalās konkursā uz valsts budžeta apmaksātajām studiju vietām ar saviem akadēmiskajiem rādītājiem. Minēto skolu absolventi 6 mēnešus pirms mācību gada sākuma deklarē IZM par saviem turpmākajiem studiju plāniem. Tādējādi   IZM datu bāzē nonāk absolventu  nodomi (lēmumi) turpināt izglītību konkrētā nozarē vai specialitātē.
   
6. IZM apkopo deklarētos datus un izdara nepieciešamos aprēķinus, lai novērtētu studiju vietu pieprasījumu. Valsts izglītības politika tiek realizēta, nosakot apmaksāto studiju vietu kvotas katrai nozarei un specialitātei pieejamo budžeta līdzekļu ietvaros. Reflektanti tiek saranžēti visas valsts mērogā, un kvotu ietvaros tiek piešķirta studiju vieta katram konkrētam reflektantam.  Absolventi-Reflektanti  ar zemiem akadēmiskajiem rādītājiem acīmredzot nevarēs pretendēt uz valsts budžeta finansējumu, taču viņi to var darīt par saviem līdzekļiem.
   
7. Atkarībā no visu kategoriju skolu absolventu deklarācijām par turpmāko izglītību un absolventu akadēmiskajiem sasniegumiem un piešķirto kvotu apjoma katrai nozarei (specialitātei) IZM aprēķina maksimāli iespējamo  budžeta finansēto studiju vietu skaitu katrā kategorijā un nozarē.
8. Katras kategorijas budžeta studiju vietai ir noteikti kvalitātes kritēriji, kuri skolām jānodrošina. Skolas sacenšas savā starpā, gan veidodamas savu tēlu un prestižu reflektantu vidē, gan izpildot formālos akreditācijas kritērijus, kuri tiek izvirzīti konkrētām studiju vietām.
   
9. Savukārt augstsskolas savus mācību spēkus izraugās konkursa kārtībā, kā arī atkarībā no savām finansiālajām iespējām. Augstsskolas prestižs un tēls reflektantu vidū un sabiedrībā kopumā ir atkarīgs no mācību spēku profesionālās kvalifikācijas un reputācijas studentu vidū un sabiedrībā kopumā.
   
10. Beigu beigās budžeta subsidētie reflektanti, izvēloties turpināt savas studijas vienā vai citā augtskolā "nobalso" par šo augstskolu, proti, atnesot tai sev piešķirto valsts finansējumu.

Latvijas izglītības sistēmas (LIS) strukturālās reformas un finansēšanas principi - I

Latvijas izglītības sistēmas (LIS) strukturālās reformas un finansēšanas principi - I

Gribu Kolēģu vērtējumam nodot dažas pārdomas par to, ko mēs saucam par Latvijas izglītības sistēmas (LIS) strukturālajām reformām. Pārdomas saistītas ar fundamentālajām izmaiņām LIS, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu pāreju uz Interneta laikmetam atbilstošu izglītības paradigmu. Visus Gudrā Nezinīša iesniegtos priekšlikumus vajadzētu vērtēt pēc tā, cik lielā mērā tie atbilst jaunajai izglītības paradigmai. Ūdens liešana uz vecajām dzirnavām un vecās skolu-fabriku sistēmas reproducēšana pat lauku apvidos ar skolas busiņu palīdzību nebūtu pieļaujama. Tā ir dārga un neefektīva izglītības sistēma, kas nes sev līdzi bezatbildību par sasniedzamo rezultātu arī skolēnu-studentu puses. Tāpēc ļoti nepieciešama izglītības paradigmas maiņa komplektā ar skolēna-studenta atbildības mehānisma iedarbināšanu par sasniedzamo izglītības rezultātu. Ļoti svarīgi ir sasaistīt LIS finansēšanu no Valsts Budžeta ar personas akadēmisko sasniegumu uzskaites (PASU) vēsturi. Zemāk seko komentārs, kas paskaidro vienu no online dokumentā publicētajiem principiem - "UK Principu 3" , šūna G196 -

UK Princips 3. Katras personas atbildības noteikšana par sasniegto izglītības līmeni saistībā ar valsts piešķirto finansējumu viņa izglītībai. Šajā sakarā  nodrošināt personas (Skolēnu-Studentu-Pieaugušo) akdēmisko sasniegumu  uzskaiti (PASU), sākot jau ar sākumskolu. Personas ASU (PASU) vēsture iet līdzi visu mūžu. Sākot jau ar vidējās izglītības līmeņa iestādēm, PASU  tiek ņemts vērā, lai noteiktu, uz kādu maksimālo finansējumu izglītībai no valsts  var pretendēt konkrētā persona konkrētā budžeta gadā.

LIS faktiskā stāvokļa raksturojums masu medijos:

LIS it kā tiek reformēta nepārtraukti, taču ne sabiedrība kopumā, ne skolēni, ne studenti, ne pieaugušie nav apmierināti ne ar izglītības organizāciju, ne ar LIS ietvaros sasniedzamo izglītības kvalitāti. Piem., pār LIS gāžas kritikas straumes - daudzreiz pamatoti, bet citreiz bez pamata (V.Dūles raidījumi par intelekta apokalipsi, A.Kampara izteikumi par LIS kā sūna ciemu, O.Rode par alternatīvo izglītību un vērtību krīzi sabiedrībā, etc., etc., etc., etc., etc., ). Es pats arī salīdzinoši bieži esmu zaudējis savaldīšanos savos izteikumos, teikdams, ka "lekciju lasīšana" un "turēšanās pie krīta un tāfeles"  Latvijas augstskolās maz atšķiras no Viktorijas laikmeta viduslaiku universitātēm . Varbūt vienīgi ar to, ka lektori tagad nevalkā vairs parūkas un iestērķelētus žabo, bet citādi maz kas ir mainījies studiju procesa organizācijā. Tā joprojām ir 600 gadus funkcionējošā Gūtenberga Grāmatas Izglītības Paradigma (GGIP), kas Interneta laikmetam ir augstākā mērā neatbilstoša. Moderno laiku cienīga Elektroniskās Grāmatas Izglītības Paradigmas (EGIP) darbība praksē ir Salman Khan Akadēmija.

Sabiedrība ārpus akadēmiskajiem mūriem ''uz ielas un tirgus laukumos''  ir apgriezusies ar kājām gaisā vismaz jau 3x, kļuvusi ļoti dinamiska visās dzīves jomās, bet LIS turpina funkcionēt tradicionālajā režīmā, kuru A.Kampars nesen nosauca par "sūnu ciema režīmu". Konflikta dziļākais cēlonis starp sabiedrību un LIS  sakņojas tanī apstāklī, ka konservatīvā 19.-20.gs. LIS visos izglītības līmeņos vairs nespēj apmierināt  21.gs. dinamiskās sabiedrības vajadzības pēc atbilstoši kvalificēta darbaspēka specialitātēs, kas strauji izmainās. Faktiski LIS lielos vilcienos nav ne sliktāka, ne labāka, kāda tā bija  pirms 20-30 gadiem, kad toreiz jaunie cilvēki (piem., UK paaudzi ieskaitot) varēja apgūt vienu konkrētu profesiju visam turpmākajam mūžam un tajā nostrādāt līdz pensionēšanās vecumam. Tie laiki bija ļoti ērti saimnieciski snauduļojošai sabiedrībai, kur no katra indivīda tika maz prasīta atbildība pašam par savu dzīvi. Tā bija ekonomiski uz dabas resursiem balstīta stagnējoša sabiedrība, kura funkcionēja pēc algoritma, kuru noteica "no augšas" valdošā nomenklatūra. Indivīda uzdevums bija pielāgoties jau gatavai shēmai un šajā sakarā ar "jaunradi" neizcelties.  Acīmredzami šie laiki ir aizgājuši uz neatgriešanos, bet LIS strādājošie savā vairumā gan no augšas (IZM), gan no apakšas (skolu direktori, skolotāji, etc.) pa lielam nespēj vai negrib saprast, ka atteikšnās no "parūkām" augstskolās vien ir par maz, un speciālistu sagatavošana vēsturiskajās vai pašu profesoru izdomātajās profesijās vairs nekalpo sabiedrības vajadzībām. Pretestība pārejai no GGIP uz EGIP ir milzīga visos izglītības līmeņos, daudzreiz tā ir neapzināta, instinktīva, bet citreiz labi organizēta, lai mācību spēki pasargātu paši sevi no metamorfozām.

Viena no EGIP konsekvencēm izglītībā ir tā, ka profesori ir zaudējuši savas momopoltiesības uz akadēmiskās informācijas avotiem. Profesora "lekciju lasīšana" faktiski ir zaudējusi jēgu kā "informācijas avots". Profesora loma no "lekciju lasīšanas" transformējas par studiju procesa moderatoru, par studiju motivatoru, par iedvesmotāju un refleksijas veicinātāju, etc. Profesors var būt interesants pats ar savu pētniecību un oriģinālo attieksmi pret mācību materiālu. Taču arī profesoram pilnībā jāpārvalda EGIP instrumenti, lai komunicētu ar 21.gs. studentiem.

Savukārt 21.gs. studenti dzīvo pilnvērtīgu Interneta laikmeta dzīvi un pilnā mērā izmanto IKT sasniegumus, daudz nedomājot par izglītības paradigmām - GGIP vai EGIP viss vienalga. Viņiem akadēmiskās informācijas avoti, proti augstskolas, ir jau kabatā iPhone, GOOGLE Android, vai kāda cita smart Phone izskatā. Studenti iespējams pat neapzinās EGIP jēdzienu, bet viņi vienkārši izmanto visas EGIP priekšrocības un instrumentus.  Proti, ja tev kabatā ir  Google Android vai iPhone, tad nav problēma piekļūt akadēmiskajiem informācijas avotiem, kurus var izmantot izglītības procesiem. Faktiski jau šodien ikviens var nesāt  augstskolu  kabatā. Varbūt vienīgi "lasītnepratēji" vai īpaši bagāti ļaudis varētu  vēlēties, lai svinīgi profesori  parūkās viņiem skaidrotu, piem.,  kompleksā mainīgā teoriju un rezidijus, vai, piem., speciālās funkcijas kā Besseļa vai Neumana funkcijas.