otrdiena, 2011. gada 22. novembris

Ulda Priedes pārdomas par to, kādā veidā būtu reformējama valsts pārvalde


Svarīgākie turpmākie darbi.

Ir laiks uzsākt valsts administratīvo un teritoriālo reformu, kur reformai ir jākalpo cilvēkam, ne cilvēkam – reformai, un lai tā netraucētu iedzīvotājiem godīgi strādāt un pelnīt. Reforma jāveic trijos virzienos: pirmkārt, jāatdala Latvijas likumdevēja vara no izpildvaras un tiesu varas, otrkārt, valsts saprātīga decentralizācija un pārvaldes demokratizācija varētu sniegt labāko iespējamo efektu, treškārt, divu pakāpju pašvaldību sistēmas pārdomāta realizācija sniegtu risinājumu vairākām mūsu valstī novārtā atstātām jomām gan galvaspilsētā, gan arī valstī kopumā. Pirms reformas uzsākšanas rūpīgi jāizvēlas sasniedzamais mērķis, kas noteiktu reformas realizācijas stratēģiju un taktiku. Ja vērojam Eiropā sasniegto dzīves līmeni un demokrātijas pakāpi, vispirms mūs saista Skandināvijas valstis, kam raksturīga pašvaldību liela neatkarība no centrālās valdības un Šveices Konfederācija, par ko minēšu tikai dažus skaitļus: Šveicē ir 7,5 miljoni iedzīvotāju, no tiem 20,7 % - ārzemnieki. Valsts likumdevējs ir divpalātu parlaments. Nacionālajā palātā ievēlēti 200 deputāti, Kantonu padomē – 46 deputāti. Šveices izpildvara ir 7 departamenti ( Latvijā - ministrijas ). Valsts pārvaldi veic tieši 36 tūkstoši darbinieku, no tiem 13 000 darbinieku strādā tehniskajās augstskolās un viņi arī ir minēto valsts darbinieku skaitā. Valsts galvaspilsēta – Berne ir Šveices ceturtā lielākā pilsēta. Valsts kancelejā strādā 193 darbinieki.*

Tālākajā izvēlē jāņem vērā vairāki priekšnoteikumi, piemēram, cik viegli vai sarežģīti iegūt informāciju par izvēlēto valsti, tās iedzīvotāju mentalitāti, turību un vēsturisko pieredzi. Šveices iedzīvotāji ir 34 reizes turīgāki par Latvijas iedzīvotājiem un sazinās četrās valodās. Šveiciešu valodu problēmu šoreiz mēs varam izmantot savā labā, jo vienam no mums ir labākas zināšanas franču, citam - itāļu valodā, bet mani piesaista tur plaši lietotā vācu valoda.

Ja sabiedrība rastu kopīgu viedokli un centienus mainīt Latvijas valsts pārvaldes sistēmu un pašvaldību struktūru, vietējās varas institūcijas iegūtu tiesības un pienākumus regulēt sabiedrībai nozīmīgus notikumus. Pilnībā jāizšķiras par valsts īpašuma piederību un tikai tad valstī varētu iestāties ekonomiskās un politiskās stabilizācijas process, izlīdzinātos tautsaimniecība, aplikšana ar nodokļiem un to ievākšana, finansiālais izlīdzinājums būtu realizējams uz vietas. Nodrošinājums ar transportu un ceļu apsaimniekojums nonāktu lietotāju tiešā pakļautībā.

Jo attīstītākas pašvaldības, jo lielāka demokrātija valstī. Harmoniska valsts atbrīvotu jebkuru darbīgu cilvēku visu saskaņot Rīgā. Lēmumus pieņemtu uz vietas. Latvijas iedzīvotāji apgūtu pieredzi un veidotos jauna politiķu paaudze. Jauna politiskā inteliģence pakāpeniski aizstātu patreizējo politiķu eliti.

Sakārtota Latvija ir garantija vispusīgai sabiedrības un valsts attīstībai. Galvaspilsētu arhitekti ceļ uz augšu, tomēr nav iespēju paplašināt viņas artērijas, tās ir Rīgas ielas. Jau tagad ļoti bieži ir transporta sastrēgumi, turpmāk sagaidāmas vēl lielākas problēmas. Vajadzīga pārdomāta administratīvo iestāžu decentralizācija un to plānots izvietojums pa visu valsts teritoriju.

Ļoti svarīga varētu būt Kurzemes sadalīšana divos patstāvīgos apgabalos no kuriem vienam, pieņemsim, Kurzemei centrālais punkts varētu būt Ventspils, savukārt Lejaskurzemei - Liepāja. Veidotos divi savstarpēji sadarboties un sacensties varoši apgabali, katrs ar savu ostas pilsētu. Ieteicama varētu būt Sēlijas apgabala izveidošana uz Zemgales bāzes. Sēlijā varētu iekļauties arī Grīva un Daugavpils, kur ir lieliska latviešu valoda. Ar to valsts iegūtu dubultu labumu: Daugavpilī nostiprinātos valsts valoda un visā Latgalē sāktu brīvi runātu latgaliski.

Partijas līdz šim ir izvairījušās no demokrātiju veicinošas rīcības un ar to saistītās politiskās atbildības par pārvaldes decentralizāciju un varas demokratizāciju. Vairākas valdības kaut ko ir mēģinājušas darīt, piemēram, izveidot novadus. Tomēr patlaban Latvijas iedzīvotāji nevar pateikt, kas tas novads tāds ir, kādas juridiskas tiesības tam dotas, kāds varētu būt novada finanšu modelis. Nav vienota likuma, kas šīs lietas noteiktu. Bija solījumi, cik saņemtu pagasti, ja tie apvienotos novados, bet par gala rezultātu valdības neizteicās un arī tagad klusē. Valdība izveidoja novadus, kurus vēlāk vajadzēja apvienot ar citiem novadiem, vai tos sadalīt pēc iedzīvotāju prasības.

ASV ceturtais prezidents Džeimss Medisons reiz teicis: ‘’Kas cits gan ir valdība, ja ne cilvēka dabas labākais atspoguļojums.’’ Vai to pašu varam teikt par Latviju, kurā atbilstoši LR Satversmei 51 demokrātiski ievēlēts deputāts diktē savus noteikumus visiem valsts iedzīvotājiem jo likumdevēja vara neatdalāmi sajaukta ar izpildvaru un tiesu varu?

Politiska brīvība iespējama tikai tur, kur likumdevējs, valdība un tiesa ir cita no citas neatkarīga un katra vara savā tieksmē paplašināt savu izpausmes apjomu, nenovēršami atduras pret divu pārējo varu tiesībām. Jebkura vara pati neapstājas, to var tikai apstādināt. Mums jāveido tāda valsts iekārta, kurā likumdevēja vara, izpildvara un tiesu vara cita citu apturētu uz likumīgām, Satversmē paredzētām, nepārkāpjamām robežām. Valsts varas nesēji izkārtojami tā, lai neviens no tiem nespētu pārvērsties par vienīgo varu. Pretējā gadījumā tauta būs dēļ valdības, kā tas ir patreiz, ne valdība tautas labad.

Latviju nepieciešams sakārtot visos līmeņos. Protams, visērtāk to darīt, izvēloties konkrētu prototipu un tad, iegūstot sabiedrības atbalstu, soli pa solim varētu realizēt iecerēto.

Viens no valsts pilnveidojuma prototipiem varētu būt Šveices Konfederācija. Mani ieinteresēja arī Vācijas Federatīvās Republikas (VFR) pavalstis, kas federācijas sastāvā iekļāvās pēc atbrīvošanās no komunisma.

Latvijas valsts teritoriju sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Agrāk izstrādāto koncepcijas projektu ''Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta'' veidoju, analizējot iepriekš minēto valstu un to pavalstu vai kantonu satversmes, sintezējot Latvijai noderīgos elementus un papildinot ar dažām iecerēm. Piemēram, ja Latgales, Vidzemes un pārējo apgabalu augstākā pašvaldība, tāpat kā patlaban Rīgai būtu domes, bet ar tiesībām iecelt savu izpildvaru - apgabala ministru, kas automātiski ieietu Ministru kabineta sastāvā, taču nebūtu nomaināms valdības maiņās, tad šāds Ministru kabineta darbs būtu daudz spraigāks un efektīvāk aizstāvētu sava apgabala intereses.

Turpinājumā detaļas no citu zemju prakses valsts celtniecībā un piemēri, ko mēs varētu izmantot veidojot harmonisku Latviju. Šveices Konfederācijas satversmes 128. panta 4. apakšpunktā teikts: Kantoni paši tiešos nodokļus uzliek un paši tos ievāc. Ievākto nodokļu bruto ienākuma trīs desmitdaļas pienākas kantonam, kas vismaz vienu sestdaļu izlieto kantona finansiālajam izlīdzinājumam. 129. pants nosaka valsts, kantonu un pagastu tiešo nodokļu harmonizēšanas pamatlikumu un tā ierobežojuma nepieciešamību. To pašu nosaka arī VFR satversmes 104. līdz 115. pants, kur 109. panta 1. apakšpunkts norāda, ka federācijas budžets ir pilnīgi nodalāms no jebkuras pavalsts patstāvīgā budžeta. Vērā ņemams ir Meklenburgas - Priekšpomerānijas pavalsts satversmes 62. panta 2. apakšpunkts, kas saka, ka pavalsts pēc saviem ieskatiem var ņemt kredītu, bet ne lielāku par vienu ceturto daļu no iepriekšējā gada ieņēmumiem.

Šādas un citas iespējas lieti varētu noderēt Latgalei, Vidzemei, Kurzemei, Lejaskurzemei, Sēlijai, Zemgalei un Rīgai. Lielas izmaiņas valstī pieprasītu tikpat lielas izmaiņas valsts pārvaldes aparātā. Daiļskanības dēļ minētos Latvijas apgabalus turpmāk saukšu par zemēm. Būtu jāmaina likumdevēja struktūra un atbilstoši Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās padomes Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu septītajam pantam: ‘’Izveidot komisiju, lai izstrādātu Latvijas Republikas Satversmes jaunu redakciju, kas atbilst Latvijas pašreizējam politiskajam, ekonomiskajam un sociālajam stāvoklim.’’ Deklarācijas punkts jāizpilda un jāizstrādā jauna LR Satversme.

Jaunajos apstākļos Satversmē būtu jāparedz divu palātu Saeima, ko veidotu Tautas palāta un Senāts. Katrai palātai būtu savi izlemjamie jautājumi, tomēr valstij svarīgākos lēmumus abas palātas varētu pieņemt kopīgā sēdē. Deputātu skaits salīdzinājumā ar esošo Saeimu mainītos. Tā kā Latvija ir pilntiesīga ES dalībvalsts, Senātam varētu deleģēt sadarbības novērtējumu starp ES un mūsu valsts zemēm un tas varētu arī pārzināt zemju savstarpējās lietas. Senāts varētu izšķirt kompetences konflikta situācijas starp valsts augstākajām varas iestādēm, kopt valsts un zemju attiecības, rūpēties par ienākošo tautas iniciatīvu, garantēt zemju likumdošanu un izlemt atsevišķus aktus, ko paredzētu valsts likumdošana. Ļoti svarīgi būtu izskatīšana Tautas palātas un Senāta kopīgajā sēdē Valsts prezidenta atstādināšanas - impīčmenta procedūru un citus LR Satversmē minētos jautājumus. .

Senātu varētu izveidot 21 senatori, tie būtu: 3 senatori no Rīgas, pa 3 senatoriem no Latgales, Vidzemes, Kurzemes, Lejaskurzemes, Sēlijas un Zemgales. Senatorus būtu ieteicams ievēlēt pēc mažoritārā principa vienkāršā vairākuma sistēmas. Senatora amata kandidāti var būt nesaistīti ar politiskajām partijām. Tautas palātas 80 deputātus, kas strādātu komisijās, izstrādātu un ieteiktu Senātam pieņemt likumus un to labojumus, varētu ievēlēt pēc ierastās proporcionālās vēlēšanu sistēmas. Pat grūti uzskaitīt to problēmu apjomu, ko atrisinātu valsts decentralizācija un demokratizācija. Pieskaršos tikai vienai ļoti būtiskai jomai: jānomaina esošā, dažviet sasmērējusies politiskā elite. Mums nav tādu tiesību un spēju, lai izaudzinātu jauno politiķu paaudzi. Tai ir jāizaug pašai. Mūsu pienākums ir radīt vidi un apstākļus, kas šo procesu sāk un veicina. Tas arī varētu būt lielākais inteliģences pienesums labklājības sabiedrības veidošanā.

Problēmas risinājumam ir trīs ceļi :
  1. Esošās LR Satversmes 78. panta kārtībā: ‘’Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.’’
  2. Atbilstoši 1990. gada 4. maija Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarācijas 7. punktam: ‘’Izveidot komisiju, lai izstrādātu Latvijas Republikas Satversmes jaunu redakciju, kas atbilst Latvijas pašreizējam politiskajam, ekonomiskajam un sociālajam stāvoklim.’’ Latvijas inteliģencei uzņemties iniciatīvu un izpildīt šo deklarācijas punktu.
  3. Ja esošā valsts vara turpina iepriekšējo valdību bezatbildīgo rīcību, uzvarēt Saeimas vēlēšanās ar vismaz 51% pārsvaru un darba grupas piedāvāto LR Satversmes projektu pieņemt ar atbalstošu deputātu pārsvaru.

Domas un darbus brīvai, likumus cienošai un pārtikušai Latvijai!

Uldis Priede.

* Dati no gadskārtējā Šveices Konfederācijas izdevuma ‘’Der Bund kurz erklärt 2010.’’

svētdiena, 2011. gada 28. augusts

Iniciatīva dibināt ZRP Izglītības un kultūras darba grupu


ZATLERA REFORMU PARTIJAS
IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS DARBA GRUPAS SANĀKSME
SĒDE NOTIEK: Sporta ielā Nr. 2a, LV – 1013
SĒDĒ PĀRSTĀVĒTI: 2 Zatlera Reformas partijas biedri (I. Tīkmere un E. Kramiņš), 7 partijas atbalstītāji: S. Lodiņa, E. Millere, A. Stepiņa, V. Voitāne, V. Borisa, M. Dzērve un D. Blūma (skat iesniegumus pielikumā).
SĒDE SĀKAS: plkst. 12:00
SĒDE BEIDZĀS: plkst. 13:30
SĒDI VADA: Inguna Tīkmere
NOLEMJ:
1. Saskaņā ar Zatlera Reformas partijas manifestu uzsākt darbu pie izglītības un kultūras partijas programmas sadaļas izstrādes un saskaņā ar Zatlera Reformas partijas statūtu 6. punktu lūgt tās valdi:
• ieteikt izveidot Izglītības un kultūras darba grupu,
• ieteikt par Izglītības un kultūras darba grupas vadītāju I. Tīkmeri,
• noteikt Izglītības un kultūras darba grupas mērķi un uzdevumus;
2. aicināt arī citus Latvijas pedagogus un kultūras darbiniekus kļūt par Zatlera Reformas partijas atbalstītājiem un līdzdarboties Izglītības un kultūras darba grupā;
3. idejas partijas īsās programmas izstrādei iesūtīt elektroniski 10 dienu laikā (līdz 7. augustam) e-pastā zrp.ikdg@inbox.lv.
4. Nākošo Izglītības un kultūras darba grupas sanāksmi sasaukt 2011. gada 10. augustā plkst. 12:00, lai apspriestu un pieņemtu programmas īso versiju.
„Par”- 9 balsis, „Pret”- 0 balsis, „Atturējās”- 0 balsis. Lēmums pieņemts vienbalsīgi- „Par”.

Citu partiju programmas - ko mēs no tām varam mācīties


Partiju programmas - I

Partijas "Latvijas ceļš" programma
Word dokumenta versija veidota no Latvijas ceļas mājaslapas – teksta versija 05.09.2006
Programma pieņemta 2002. gadā
Publicēts portālā: 04.09.2006
LSDSP programma
Word dokumenta versija veidota no LSDSP mājaslapas – teksta versija 29.08.2006
Publicēts portālā: 29.08.2006
Saskaņas centra programma
Projekts.
Word dokumenta versija veidota no Saskaņas centra mājaslapas mājaslapas – teksta versija 29.08.2006
Publicēts portālā: 29.08.2006
TB/LNNK programma [2]
Partijas programmatiskie dokumenti pirms 9. Saeimas vēlēšanām
Tekstu versijas 23.08.2006, (izņemot pamatnostādnes iekšlietu jautājumos 30.08.2006) - teksti no TB/LNNK mājaslapas
Publicēts portālā: 23.08.2006
Tautas partijas programma
Apstiprināta ar valdes lēmumu 2006. gada. 16.augustā.
Dokumenta versija uz 23.08.2006 - fails saņemts no TP biroja.
Publicēts portālā: 23.08.2006
Latvijas Zemnieku savienības programma
Pieņemta CP LZS kongresā 2006. gada 11. martā, Jelgavā.
Dokumenta versija 22.08.2006 - teksts no LZS mājaslapas.
Publicēts portālā: 22.08.2006
"Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" rīcības programma
Apstiprināta PCTVL konferencē 2006. g. 3. jūnijā
Dokumenta versija 22.08.2006 - teksts no PCTVL mājaslapas.
Publicēts portālā: 22.08.2006
Partijas "Visu Latvijai!" īsā programma [3]
Pieņemta partijas dibināšanas kongresā 2006. g. 14. janvārī.
Dokumenta versija 22.08.2006 - teksts no "Visu Latvijai!" mājaslapas.
Publicēts portālā: 22.08.2006


Partiju programmas - II

Latvijas Ceļa programma
Word dokumenta versija veidota no Latvijas ceļas mājaslapas – teksta versija 05.09.2006
Programma pieņemta 2002. gadā
Publicēts portālā: 05.09.2006
"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK programma
Programmas, kas bija spēkā 2002. gada Saeima vēlēšanu laikā
Teksts no TB/LNNK mājaslapas
Publicēts portālā: 25.08.2006
Latvijas Pirmās partijas programma. 2003
LPP tika dibināta 2002. gadā un uz 8. Saeimas vēlēšanām partijai savas "garās" propgrammas vēl nebija.
Šī programma tika pieņemta 2003. gadā.
Fails saņemts no LPP biroja.
Publicēts portālā: 23.08.2006
Latvijas Zaļās partijas programma. 2002
Programma 2002. gada Saeimas vēlēšanām
Teksts no LZP mājaslapas.
Publicēts portālā: 07.08.2002
Latvijas Zemnieku Savienības programma. 2002
Programma 2002. gada Saeimas vēlēšanām
Dokumenta teksts WORD formātā veidots no ZZS mājaslapas.
Publicēts portālā: 07.08.2002
Jaunā Laika programma. 2002
Programma 2002. gada Saeimas vēlēšanām
Dokumenta teksts WORD formātā veidots no JL mājaslapas.
Publicēts portālā: 07.08.2002
Tautas partijas programma. 2002
Programma 2002. gada Saeimas vēlēšanām.
Fails ņemts no Tautas partijas mājaslapas.
Publicēts portālā: 07.08.2002
Latvijas Apvienotā Republikāņu partija
Publicēts portālā: 01.01.1970
Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas programma
Publicēts portālā: 01.01.1970
Latvijas Sociāldemokrātu savienības programma
Publicēts portālā: 01.01.1970

Latvijas izglītības sistēmai nepieciešamas steidzamas un būtiskas reformas


Latvijas Nacionālās Skolotāju Savienības (LNSS) 14 ekspertu grupa Ingunas Tīkmeres vadībā 28.07.2011 uzsāka darbu pie ZRP Programmas Izglītības sadaļas izstrādes. Saspringta darba rezultātā tika sagatavota Izglītības programmas īsā un paplašinātā versija, kura tika iesniegta ZRP kongresam 13.08.2011. Šajā sakarā tika rūpīgi analizētas un novērtētas pāri par 300 tēzēm, kas ietvēra priekšlikumus saistībā ar izglītību, kultūru, zinātni un sportu. Pirmo reizi šajā sakarā tika izmantota Googles izstrādātā tiešsaistes dokumentu tehnoloģija (Google Document Technology), kas ļauj daudziem lietotājiem strādāt ar vienu un to pašu dokumentu 24x7-režīmā bez laika un telpas ierobežojumiem. Šāda pieeja ir ievērojami produktīvāka pat par klātienes diskusijām, kur nereti vien laiks tiek tērēts "matu skaldīšanai" tai vietā, lai veidotu konsolidētus viedokļus un konceptuālas nostādnes. Zemāk īsa reportāža par to, kā ekspertu grupa strādāja, izmantojot tiešsaistes dokumentu tehnoloģiju.


------------------------------------------------------------- 
ZRP izglītības un kultūras ekspertu grupas (IKDG) uzdevums bija sagatavot un iesniegt ZRP vadībai ZRP Programmas Izglītības Sadaļu (PIS). Lai atvieglotu PIS sastādīšanu, Uldis talkā palūdza Gudro Nezinīti (GN), kuram ir liela pieredze izglītības jautājumos. GN jau iepriekš bija sagatavoti vairāki simti priekšlikumu, kas viņuprāt būtu iekļaujami programmā. Tātad šos GN priekšlikumus vajadzēja novērtēt pēc svarīguma, cik lielā mērā to aktualitāte atbilst veicamajām izglītības reformām. Šajā sakarā ekspertu atbalsta stiprumu vajadzēja izteikt pēc 5-ballu skalas 1-2-3-4-5, kuru nozīme paskaidrota zemāk tabulā. Ja ekspertam nav viedoklis par konkrēto priekšlikumu, tad tas tika atzīmēts ar "0"-ballēm.

Vērtējums ballēs
 Vērtējuma nozīme
0
Nav viedoklis
1
Neatbalstu
2
Ne visai atbalstu
3
Atbalstu
4
Stingri atbalstu
5
Ļoti stingri atbalstu

GN tēzes - priekšlikumi bija sagatavoti XLS faila (skat pielikumu) un GOOGLE tiešsaistes dokumenta veidā. Offline XLS fails katram ekspertam noderēja, lai detalizēti iepazītos ar dokumenta saturu un adaptētos darbam tiešsaistes (online) režīmā. Strādāt tiešsaistes režīmā IKDG bija ļoti svarīgi darba ražīguma dēļ, lai nebūtu jānodarbojas ar atsevišķo ekspertu XLS failu konsolidāciju, kas prasītu vēl papildus laiku.

IKDG eksperti tika aicināti izteikt arī savus īpašos priekšlikumus, kas bija ierakstāmi lielajā GOOGLE tabulā  tūlīt zem GN tēzēm - priekšlikumiem. Šis darbs vēl turpinās, jo visi eksperti vēl nav izteikušies. Arī ekspertu izteiktie priekšlikumi tiek vērtēti līdzīgā veidā no citu kolēģu puses, kā tas tika darīts ar Gudrā Nezinīša priekšlikumiem. Pēc definīcijas autors pats savus priekšlikumus vērtē ar maksimālo atzīmi kā ļoti svarīgus, proti, ar "5"-ballēm. Taču paša autora vērtējums, aprēķinot priekšlikuma svarīguma indeksu, netiek ņemts vērā. Citu ekspertu vērtējums, protams, var nesakrist ar autora pašvērtējumu, tas var būt arī zemāks par 5-ballēm.

IKDG eksperti ir paveikuši lielu darbu, par ko viņi ir pelnījuši lielu pateicību. IKDG ekspertiem ir izdevies izveidot konsolidētu viedokli par GN iesniegtajiem priekšlikumiem, kuri tagad saranžēti dilstoši pēc svarīguma indeksa "VidV", kas aprēķināts kā atsevišķu ekspertu vērtējumu vidējā vērtība [XLS tabulā pēc formulas: =IF(ISERROR(SUM(I11:Y11)/COUNTIF(I11:Y11;">0"));"";SUM(I11:Y11)/ COUNTIF(I11:Y11;">0"))]. Saprotams, ka GN tēzes – priekšlikumi vēl ir tāli no domas pabeigtības un redakcionālās pilnības, tāpēc vēl ir slīpējami un gludināmi. Taču tanī pat laikā tēžu – priekšlikumu tabula skaidri norāda uz prioritātēm, kuras noteikusi kolektīvā doma. Tēžu – priekšlikumu sarakstā ir ietverti 172 vienumi ar svarīguma indeksu no 5,000 līdz 1,333, kas ir apjomīgs dokuments uz 19 lpp. Tagad atliek izvēlēties svarīguma indeksa slieksni, par kuru zemāka svarīguma tēzes netiek iekļautas programma. Piem., ja par svarīguma indeksa slieksni izvēlas vērtību "3,500", tad programmā tiek ietvertas 117 tēzes, kuras var izmantot Izglītības sadaļas sastādīšanai. Līdzīga satura tēzes būtu apvienojamas ne tik daudz tekstuāli, kā saturiski, veidojot plašāka vēriena principus, uz kuriem balstīt nepieciešamās izglītības reformas. Pirmām kārtām, tie varētu būt principi strukturālajām reformām kontekstā ar vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības organizatorisko struktūru, finansēšanas modeļiem, izglītības kvalitātes vadību, etc.
--------------------------------------------------------------


Zemāk  ilustrācijai publicējam vairākas tēzes  saistībā ar nepieciešamajām Latvijas izglītības sistēmas (LIS) reformām:

1. LIS lielāka decentralizācija, IZM centrālā aparāta un tās pārraudzībā esošo aģentūru birokrātijas ievērojama mazināšana;

2. Pašvaldību - Novadu skolu valžu kompetences un atbildības būtiska palielināšana, subsidiaritātes veicināšana izglītības jomā;


3. Vecāku un skolnieku-studentu atbildības paaugstināšana par Valsts Budžeta līdzekļu (piem., 700 Ls/gadā) efektīvu izmantošanu. Izglītības iegūšanas līguma slēgšana starp skolu un vecākiem, starp augstskolu un studentu par izglītības procesa nodrošinājumu un sasniedzamajiem akadēmiskajiem rezultātiem;


4. Modificēt un uzlabot finansēšanas modeli "Nauda seko skolēnam-studentam (S-S)", ietverot S-S atbildību par sasniegtajiem izglītības rezultātiem un turpmākā finansējuma atkarību nākotnē no akadēmisko sasniegumu kvalitātes;


5.Par valsts Budžeta (VB) līdzekļiem studējošās personas akadēmisko sasniegumu uzskaites (PASU) nodrošināšana visa mūža garumā, jo sevišķi vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības iegūšanas periodā. PASU ņemšana vērā visā turpmākajā personas izglītības un tālākizglītības iegūšanas procesā pēc sākumskolas absolvēšanas, piešķirot VB atbalstu personai vai pat noraidot to, sākot jau ar augstākās izglītības posmu.

6. Visdrīzākajā laikā organizēt pāreju un 11-gadīgu vispārējo izglītību. Vecāki sadarbībā ar pirmskolu iestādi novērtē, vai viņa bērns var uzsākt skolu jau no 6. vai 7.gadiem, tad seko 11 gadi VIS un 3 gadi AIS, kopā 14 gadus ilga skološanās. Tad persona ir sasniegusi 20-21 gadu vecumu, ieguvusi augstas kvalitātes izglītību un ir gatava patstāvīgai dzīvei un darba tirgum.

7. Informācijas Sabiedrības apstākļos (EGIP - Elektroniskās grāmatas Izglītības Paradigma) mūžizglītība nebūtu jāuzskata par kāduīpašu LIS fenomenu pieaugušajiem. Faktiski personas mūžizglītība iesākas 6-7 gadu vecumā un turpinās visu apzinīgo mūžu pat pensionēšnās vecumu ieskaitot. Pieaugušas personas izglītošanās process visumā ir pašorganizēts, kas laiku pa laikam var tikt pastiprināts ar dažādas intensitātes kursiem atkarībā no personas interesēm vai  darba tirgus situācijas. Augstskolas  pārsvarā transformējas par  pētniecības un sertifikācijas iestādēm.


Dokumenta beigas.

trešdiena, 2011. gada 17. augusts

Valsts pārvalde saistībā ar Zatlera Reformu partijas 4000 zīmju programmu un ...

Valsts pārvalde saistībā ar Zatlera Reformu partijas 4000 zīmju programmu un ... ko mēs varam mācīties no Somijas valsts pārvaldes.

Zatlera Reformu partijas 4000 zīmju programma

Zatlera Reformu partija ir radīta un pastāv, lai kalpotu vienam mērķim – izveidot Latviju par valsti, kurā cilvēki ir lepni dzīvot un aizbraukušie vēlas atgriezties.

Lai to īstenotu, mēs:
1. Samazināsim kopējo nodokļu slogu darbaspēkam un būtiski palielināsim progresivitāti kopējā nodokļu sistēmā. Mazināsim bezdarbu, piešķirot nodokļu atvieglojumus un atbalstu apmācībai darba devējiem, kas nodarbina ilgstošos bezdarbniekus, ļaudis pirmspensijas vecumā, jauniešus bez darba pieredzes un cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

-------------------------------------

11. Panāksim efektīvu un nelielu valsts pārvaldi, kur katras iestādes un budžeta programmas veidošanā pāriesim no vēsturiskā principa uz „nulles” principu. Radīsim publiski izmērāmu motivācijas sistēmu. Novērtējumā ņemsim vērā gan iedzīvotāju, uzņēmumu un iestāžu vērtējumus, gan objektīvus datus.

Nebūsim augstprātīgi un nekautrēsimies ieskatīties Somijas valsts pārvaldē, kā viņi izmanto IKT un kā viņi organizē 1-pieturas e-pārvaldi visās jomās.

When you need information on public services or want to handle your affairs online, make Suomi.fi your starting point! Suomi.fi is a one-stop service of Finnish public administration for citizens. The portal contains e-services and forms; information links; information packages; legislation; and news from public administration.

Services by topic