Inga Bite silti ieteica informēt ZRP valdi par Satversmes pamatnostādnēm

Piektdien 17-ajā februārī , A.Dravnieka k-ga rīkotās lekcijas laikā izdevās parunāties ar ZRP Saeimas deputāti, Saeimas priekšsēdētāja pirmo biedri Ingu Biti. Informēju par to, ka strādājam pie jaunas Satversmes. Viņa silti ieteica informēt ZRP valdi par pamatnostādnēm – izmaiņām un saņemt „svētību”  turpmākajai darbībai vienā vai otrā virzienā un tikai tad ķerties klāt Satversmes tekstam.

Piekrītu Bites k-dzes viedoklim par to, ka Satversmei ir jābūt īsai, kodolīgai un nepārprotamai. Šai sakarā ieteikums - uzliekam uz "ekrāna" pamatnostādnes, informējam valdi, izdiskutējam nostādnes plašākā  sabiedrībā, kaut vai partijas iekšienē un tad ķeramies pie teksta.

Jauku nedēļu.

Par 29.pantu Ulda Priedes LR Satversmē, kas pašreiz tiek apspriesta.

Saskaņā ar VPR grupas darba kārtību tiek apspriesta U.Priedes LR Stversmes redakcija. Tā kā joprojām darbojos Izglītības jomā, tad turpinu informēt par savām pārdomām šajā jomā. Iepriekš jau minēju par LR Satversmes grozīšanu. Nav obligāti grozīt Satversmi, ja varam citādi likumdošanas ceļā iedarbināt bezmaksas izglītības saņēmēja atbildību par iegūstamās izglītības kvalitāti.  Atgriežos pie spēkā esošās Satversmes 112.panta (U.Priedes LR Stversmes redakcijā 29.pants), kura patreizējā redakcija ir šāda:

" Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta."

A. Morāles kategorijas darbojas tikai atbildīgu pilsoņu sabiedrībā. Piem., piedošana ir bezjēdzīga, ja pāridarītājs nemaz nelūdz piedošanu. Jebkuras sociālās garantijas mūsu laika sabiedrībā (bezmaksas izglītība, veselības aprūpe, bezmaksas medikamenti, bezdarbnieku pabalsti, GMI, utt., utt.,utt.,utt.,utt.,utt.,utt.,utt.) arī ir bezjēdzīgi un sabiedrības morāli kropļojoši pasākumi, ja no garantiju saņēmēja netiek prasīta aktīva, juridiski saistoša līdzatbildība par sava kļūmīgā stāvokļa novēršanu konkrētā laika periodā. Bezmaksas izglītība, kas vēsturiski kopš 1835.g. bija milzīga indivīda privilēģija, kas tika iegūta ar neatlaidīgu mazturīgo sabiedrības slāņu cīņu,  ir kļuvusi bezjēdzīga, jo daudzos gadījumos izglītības saņēmēji to nelūdz, nenovērtē un pret savu izglītošanu izturas nevērīgi un bezatbildīgi.  Jau pamatskolas skolēni lielā vairumā obligāto bezmaksas skološanos sen vairs neuztver privilēģiju, bet kā kā slogu, "iešana skolā" tiek pielīdzināta garlaicīgām piespiedu klaušām.

B. Galvenā izglītības reformu svira visos līmeņos varētu būt atbildības ievērojama pastiprināšana par sasniegtās (iegūtās) izglītības kvalitāti un šīs atbildības juridiska nostiprināšana. Tam vajadzētu būt juridiski saistošam  līgumam starp IZGLĪTOJAMO (skolēnu, audzēkni vai vecākiem, kamēr IZGLĪTOJAMAIS vēl sēd bērnu dārzā, vai studentu) un VALSTI (IZGLĪTOTĀJU, skolas direktors, mācību iestādes vadītājs). Kādas var būt iespējamās sekas par zemu sasniegtās  izglītības kvalitāti?  Piem., LĪGUMĀ jāiekļauj pants "..., ja STUDENTS (skolnieks, audzēknis) jāatstāj uz otro gadu nesekmības dēļ, tad vecākiem par otrgadnieku  jāiemaksā skolas nauda valsts finansējuma apmērā (700-900 LVL) atkarībā no mācību programmas, vai, citiem vārdiem, otrgadnieks tiek pārcelts maksas STUDENTU kategorijā".

C. Pušu tiesības un pienākumus starp Izglītojamo (skolēns, students) un IZGLĪTOTĀJU - valsti regulē MK apstiprināti Noteikumi, kuri paredz abām pusēm saistoša Līguma noslēgšanu. Līguma izpildei jānodrošina izglītojamā  iegūstamās izglītības augstu kvalitāti. Izglītojamā sasniegtie izglītības kvalitātes rezultāti tiek novērtēti atskaites periodā, kas nedrīkst pārsniegt vienu mācību gadu. Ja sasniegtie izglītības rezultāti ir zemāki par minimāli pieļaujamo, tad ir pamats valsts turpmākā finansējuma pārtraukšanai.

Ierosinu grozīt 112 (29).pantu:

"Ikvienam valsts pilsonim ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Bezmaksas izglītības saņēmējs - izglītojamais ir juridiski atbildīgs par noteiktajiem iegūstamās izglītības rezultātiem. Neadekvāti zemi sasniegtie izglītības rezultāti (atskaites periodā) ir pamats, lai izglītojamais zaudētu tiesības uz turpmāku bezmaksas izglītību."

Droši vien ir arī citi juridiski saistoši veidi, kā iedarbināt bezmaksas izglītības saņēmēja atbildību par iegūstamās izglītības kvalitāti. Būšu priecīgs dzirdēt šos citus priekšlikumus izglītības likumu ietvaros.