Profesionālās izglītības sistēmā (PIS) notiekošais nepiedzīvo darba devēju sajūsmu un pārējās sabiedrības atzinību
Man tāpat kā Jums un daudziem citiem sāp sirds, ka profesionālās izglītības sistēmā (PIS) notiekošais nepiedzīvo darba devēju sajūsmu un pārējās sabiedrības atzinību. Savukārt valsts augstākās amatpersonas ir ļoti kritiskas pret to, kā mēs, PIS profesionāļi un praktiķi, veicam savu profesionālās izglītošanas darbu. Zemāk daži citāti no masu medijiem -
XXXXXXXX
Ko īsti tad ietver sevī PIS:
"2010./2011. mācību gadā Latvijā bija 91 izglītības iestāde, kas īsteno sākotnējās profesionālās izglītības programmas – profesionālās izglītības programmas, kurās profesionālo kvalifikāciju iegūst pēc vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības apguves. IZM padotībā ir 54 profesionālās izglītības iestādes, KM padotībā ir 14 profesionālās izglītības iestādes, Pašvaldību profesionālās izglītības iestādes ir sešas, pārējās citām ministrijām un privātās. Ar 2011.gada 1.septembri izveidoti 14 profesionālās kompetences centri, kuru darbību finansē valsts."
"Savukārt vissteidzamākā IZM ministram šķiet profesionālās izglītības reforma. "Tur viss ir pamatīgi aizlaists, jo nav nedz kvalitātes, nedz saiknes ar darba tirgu," teicis Ķīlis. "
"Jau vēstīts, ka Ķīlis ir ierosinājis vērienīgas un pretrunīgi vērtētas reformas izglītības sistēmā. Viņš arī apturējis miljoniem latu vērtus Eiropas Savienības līdzfinansētus projektus profesionālajā izglītībā."
"Profesionālajā izglītībā šobrīd ir raksturīgs, ka profesionālās izglītības iestādes saņem apstiprinātu valsts budžeta finansējumu un nav pietiekami aktīvas finanšu resursu piesaistē profesionālās izglītības iestādes attīstībā. Savukārt daudzi privātie mācību centri ļoti veiksmīgi izmanto ES struktūrfondu naudu bezdarbnieku apmācībā, turpretim profesionālām skolām traucē likumdošana un administrācijas iniciatīvas trūkums."
"Profesionālā izglītība Latvijā nav elastīga, un šā iemesla dēļ samazinās tās kvalitāte, norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča. ... Marcinkēviča aicina izvērtēt profesionālo mācību programmu mērķtiecību un lietderību, vadoties no šodienas situācijas, un domāt par profesionālās izglītības attīstību arī tālākizglītības kontekstā."
"Ja valsts neveicina ražošnu un neatbalsta uzņēmējus par audzēkņu prakses veikšanu, tad tiešām bezdarbnieki vien iznāk. No 9. klase iziet pusanalfabēti, aprēķināt porcijai izejvielas audzēkņi neprot. Pēc klimpām iet uz noliktavu un meklē fasējumu utt."
Cita starpā, Profesionālās izglītības sistēmas (PIS) strukturālajām reformām pieskaras arī A.Vilks (Finanšu ministrs) intervijā LA:
Nevaram būt apmierināti ar līdzšinējo arodizglītības sistēmu. Šo skolu varētu būt skaitliski mazāk, bet tās varētu būt labāk apgādātas ar iekārtām, lai students divas trešdaļas laika varētu pavadīt pie iekārtām vai arī konkrētā uzņēmumā, bet tikai vienu trešdaļu laika teorētiskās mācībās.
– Jūs runājat par izglītības sistēmas struktūras izmaiņām? Mazāk nevajadzīgu augstskolu, vairāk arodskolu?
– Spēcīgākas arodskolas ar uzņēmēju piesaisti, lai jaunieši varētu stažēties reālos uzņēmumos, kā tas ir Vācijā, Austrijā un daudzās citās valstīs.Mums aizvien ir saglabājies vecais padomju laiku modelis.XXXXXXXX
Es personiski gribētu norobežoties no daudzajiem negatīvajiem vērtējumiem presē par Profesionālās izglītības sistēmu (PIS) , jo neesmu tik zinošs par PIS faktisko stāvokli, kaut arī par izglītotāju strādāju kopš 1969.g. Tomēr visticamāk nav dūmu bez uguns, tāpēc kritiskajos izteikumos vajadzētu ieklausīties. Turklāt neviena lieta nav tik laba, lai to nevarētu vēl uzlabot.
No otras puses, katrs no mums un jums būtu pelnījis uzslavu par to, ka neesam vienaldzīgi un ka mums sāp sirds par to, kas notiek Latvijas izglītības sistēmā (LIS). Taču aicinātu kolēģus savu jaunradi ievirzīt precīzākā, proti, iespējami grodākā gultnē. Šoreiz runa ir par mūsu ambīcijām reformēt Profesionālās izglītības sistēmu (PIS). Tad visticamāk vajadzētu sākt ar to, ka priekšā uz galda noliekam "Profesionālās izglītības likumu (LR Saeima 10.06.1999.)" un sākam revidēt tur atrodamās normas. PIS profesionāļiem un praktiķiem vajadzētu zināt, kuras normas strādā slikti un kuras normas vispār nestrādā - tad ar tām arī iesākam savu likumdošanas jaunradi. Nav izslēgts, ka PIL vajadzētu papildināt pat ar jaunām normām atbilstoši 21.gs. Izglītības Paradigmai - tad darām to! Veram vaļā likumus un attiecīgos MK Noteikumus un strādājam ar tiem! Piem., -
Profesionālās izglītības likums
30 jūn 1999 – 10.06.1999. likums "Profesionālās izglītības likums" ("LV", 213/215 (1673/1675), 30.06.1999.; Ziņotājs, 14, 22.07.1999.) [stājas spēkā
Ko varam iesākt ar dokumentā "PROGRAMMA profesion-izgl. 2.doc" atrodamajiem priekšlikumiem? Es nezinu, ko ar tiem darīt. Piem., ko nozīmē priekšlikums (vai kāda varētu būt PIL atbilstošā norma?) no dokumenta "PROGRAMMA profesion-izgl. 2.doc" -
"Vispārējie ... 3. Izstrādāt un ieviest jaunu (???) pedagogu atalgojuma sistēmu, pamatojoties uz kvalifikācijas kategoriju piešķiršanas metodiku (??? - norādīt uz dokumentu), kā galveno kritēriju nosakot skolotāja darba rezultātu – izglītojamā kompetence (???) (izmantojot jau īstenotā ES projekta iestrādnes). Modeli ieviest ar 2014. gada 1. septembri.
"
Vai cits priekšlikumu piemērs no otrās sadaļas "Profesionālā ... 1., 2."
"1. Sadarbībā ar VARAM Valsts kompetences centru un profesionālo skolu ar specializāciju pārvaldību nodot plānošanas reģionu pārziņā.
2. Sadarbībā ar darba devēju pārstāvjiem līdz 2013.g. 1. janvārim izstrādāt jaunu izglītojamo praktiskās apmācības modeli, kurš nodrošinātu jaunāko zinātnes un tehnikas sasniegumu apgūšanas prasmes kā izglītības iestādē, tā pie darba devēja."
Vai tad PIS atdalām nost no LIS, no IZM? Ar kuriem darba devējiem tiks izstrādāts jauns apmācības modelis? Utt., utt., utt., utt., utt., utt.,
Aicinu priekšlikumus saturiski un pēc formas pietuvināt tiesību aktu valodai un tekstiem, darīt to atbildīgi, paredzot priekšlikumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu. Šajā sakarā gribu atgādināt, ka jau tagad LIS izdevumi sasnieguši milzīgus apmērus, proti, 24-27%, no valsts budžeta, skat. tabulu zemāk. Turklāt sasniegtie izglītības rezultāti ir neadekvāti zemi un turpina vēl tikai pasliktināties. Jāsaka stingrs un noteikts STOP! līdzšinējai 20 gadus ilgajai praksei. LIS, t.sk., PIS finansējumu nedrīkst vairs palielināt - jāveic atbildīgas strukturālās reformas esošā finansējuma ietvaros.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.