Valsts pārvalde - versija.

LR un pārvalde.

LR Satversmes : "3. Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale."

Jālikvidē Rīgas monopolstāvoklis un varas koncentrācija Rīgā - jāveido 4 federālas teritorijas, kuru tieši vēlēti 20 priekšstāvji katrā(iespējams no partiju sarakstiem) veidotu tās 80 priekšstāvju Saeimu.
Valsts ministrijas nevajag (izņemot ārlietu, iekšlietu un aizsardzības) - katrā teritorijā savs attiecīgs departaments, kurus teritorijas LR pilsoņi var mainīt teritorijas nobalsošanās ("nebojājot valsti"), kuru priekšnieki un viņu vietnieki veidotu "lielo ministriju", un viens no viņiem Ministru kabinetā ir ministrs.

Vara un darīšana būtu decantralizēta, kas samazinātu kļūdu, stulbību, mantkārības, korupcijas un vēlmes gozēties mediju telpā, ietekmi.
Tas nav nekas jauns - tās ir Satversme no 21.g.s skatu punkta.

Pašreiz ir vienalga, kurš ir Valsts Prezidents, Ministru Prezidents, kāds ir Saeimas un Ministru kabineta sastāvs - visu nosaka ministriju un to pakļautības iestāžu ierēdņi, valsts sekretāri un citi birokrāti, kuri turklāt, ir partijām “pietuvinātie”.
Birokrāti kaut kāda neloģiska punkta, paraksta vai papīra neesamības (vai esamības) dēļ, spēj nobremzēt jebkuru procesu (atcerēsiemies klasiskos Gogoļa darbus, piem. 5.galda 6. ierēdeņa 8. palīgs). Kamēr esošie ierēdņi turpinās savu darbību, nekas nemainīsies un nevar mainīties.

Kāda ir izeja? Vismaz 100% ierēdņu rotācija starp ministrijām, tad pārtestēšana (kas gan neko nedod - birokrāti glābj birokrātus) un sekojoša samazināšana. Dažas nedēļas bez ierēdņiem ministrijās valstī neko nemainīs (ko gan ierēdņi sastrādā dažās nedēļās?). Tomēr - ierastās saites un taciņas būs izmaisītas un kādu brīdi viņi darīs ko liek, ne ko grib... Valsts gūst iespēju mainīties.
Atstājot esošos ierēdņus valsts un pašvaldību struktūrās, valsti labprātīgi var likvidēt....

Valsts nākotne ir federācijā - latviešu mentalitāte nav maināma (tas ir vesels cits stāsts) - kā galvās ir “Ķenča lūgšana”, tā ir. Zirga un ratu vietā gan ir auto, kas nu nekādi nav Latvijas ekonomikas nopelns.

Sekmīgai valsts pārvaldei nepieciešams:

• ziņas par valsts iedzīvotājiem - pilsoņiem, pastāvīgajiem iedzīvotājiem un īsā uzturēšanās termiņa personām (turpmāk visi kopā - iedzīvotāji),
• ziņas par iedzīvotāju nodarbošanos - bērnudārzi, mācības, darbavieta, uzņēmējdarbība,
• ziņas par iedzīvotāju iemaksām valstij (nodokļiem) no visa, ar ko viņi nodarbojas (kur iemaksas ir noteiktas)
• ziņas par iedzīvotāju sociālajām vajadzībām - bērnudārzu, mācībām, veselības aprūpi un pabalstiem.
• ziņas par attiecībām (saimnieciskajām un politiskajām) ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām
• ziņas par valsts drošību un spēju pastāvēt.

Tātad - viss, kas ir nepieciešams sekmīgai valsts pārvaldei, ir informācija - reāla informācija reālā laikā.
Informācijas tehnoloģijas šodien nodrošina visu, kas ir nepieciešams minēto 6.punktu realizācijai, turklāt - to izmaksas krīt ar katru dienu un daudzas lietas faktiski ir bezmaksas).
Viss, kas šodien liekas sarežģits un grūti realizējams vai rada ekonomisko un sociālo spriedzi, ir visai vienkārši atrisināms ar pareizu informācijas tehnoloģiju izvēli un pielietojumu. Jo sevišķi tas ir attiecināms uz izglītību, veselības aizsardzību un nodokļiem. Protams, pareiza izvēle ir vismagākais punkts - iespējams, jāpiesaista ārvalstu entuziasti.
Mūsdienīga valsts pārvalde nevar balstīties un būt atkarīga no ierēdņu kompetences līmeņa, viņu iegribām, garastāvokļa vai “sponsoriem”.
Nav runa par vajadzībām, izdevumiem un ienākumiem. Runa ir tikai par organizāciju. Un šodien organizācija nav jābalsta uz politiskām teorijām, vai uz “vēsturisko vai pasaules pieredzi” (kura bieži ir kļūdaina - tendencioza, “šķiriska”) , bet ir jābalsta uz šodienas iespējām.

Neesmu informēts, bet neko šajā virzienā no nākotni prognozējošām struktūrām, neesmu dzirdējis. Kas ir visai tipiski (jo sevišķi, ja runā par izglītību un veselības aizsardzību): nākotni mēģina prognozēt ar pagātnes metodēm un līdzekļiem.

-----------------

Trešdienas vakars. Skatos Domburšovu.

Vienīgais secinājums - neviens šajā valstī nevar pateikt kādi ir budžeta ieņēmumi, izdevumi un to sadalījums. Tas ir vismaz dīvaini 21.g.s. sākumā, laikā, kad informācijas tehnoloģijas spēj visu reģistrēt un sniegt reģistrēto informāciju neskaitāmos “griezumos” un skatījumos. Pīšanās ar budžetu, ņemšanās ar valsts iestāžu funkcijām, kašķis ar EK par aizdevumu u.t.t. - tas viss atgādina aritmometru ziedu laikus (ja kāds neatceras - aritmometrs ir mehāniska ierīce aritmētisko aprēķinu veikšanai). Un faktiski, skatoties valsts mērogā, valsts finansu bīdītāji arī strādā ar aritmometru, papīru un zīmuli - budžetu sastāda izmantojot neskaitāmas Excel tabulas. Gudrākie ierēdņi mēģina tās saistīt savā starpā, bet “Copy-Paste” no tabulas uz tabulu sit augstu vilni. Rezultātā - neviens nezin reālo stāvokli, neviens nevar neko prognozēt. Rezultātā - viss ir “apmēram” un “tā vajadzētu būt”. Manuprat, kļūda ir kādi 5% vai 200 miloni latu +/- vismaz. Bet Excel darbinātājiem tas ir vienalga...

Man nav nekas pret izklājlapām (Excel vai citu programmu), bet... katrai lietai ir sava vieta. Var sadzīt vergus un būvēt Via Apia ar lāpstu vai kapli, var sadzīt ierēdņus, katram iedot Excel un būvēt valsts budžetu. Atšķirība tomēr ir - gan laikā, gan kvalitātē.

Ja Excel nesistu augstu vilni, tad vismaz vienas partijas biedri - ministri, varētu saukt vienus vai vismaz tuvus budžeta ciparus. Bet kamēr tabulas pa e-pastu aizsūta un savirknē atkal no jauna.... un katrs jau cenšas arī kaut ko “uzlabot”... Adekvāta informācija ļauj pieņemt adekvētus lēmumus.

/*

Un vēl - biokrātijai nudien nevajag ko citu par Excel - tad var tēlot gudros, svarīgos un likt nākt pēc nedēļas. Excel saka - “premjer, pienāc pēc nedēļas...” Tikai nezin kapēc EK birokrāti to negrib saprast. Varētu šķist - birokrātiem taču būtu jāsaprot citi birokrāti. Nu nē - tā ir viena no birokrātijas iezīmēm - katrs birokrāts, lai sāktu ko izskatīt noteikti prasa vēl N-citu birokrātu vīzas. IT nemēdz izsniegt N apstiprinajumus birokrātu gaumē. Tapēc birokrātiem Excel ir labākais aritmometrs kopš dinozauru laikmeta.