Saeimas regulārās vēlēšanas jārīko marta pirmajā sestdienā

Saeimas vēlēšanām jānotiek pavasarī

Pirms 90 gadiem 17. un 18. aprīlī Latvijas abu dzimumu personas vispārīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās ievēlēja pirmo valsts likumdevēja iestādi Satversmes sapulci (S.s.) ar speciālu uzdevumu izstrādāt valsts pamatlikumu jeb satversmi. Tajā laikā vēlētāji maz interesējās par turpmāko valsts iekārtu, bet gan par to,kādā veidā Satversmes sapulce pieņems agrārās reformas likumu. Partijas galveno vērību vēlēšanu cīņās vērsa agrārā jautājuma virzienā. Satversmes sapulces darbība noritēja 21 komisijā, no tām lielākās bija agrārā komisija 40 locekļu sastāvā un satversmes komisija – 26 locekļi un pārējās komisijas ar dažādu mazāku locekļu skaitu. To darbs ne vienmēr bija raits un veiksmīgs. Kādā S.s sēdē sapulces sekretārs sociāldemokrāts Roberts Ivanovs atzīmēja vienas komisijas lēno darbību, Kārlis Ulmanis no vietas iesaucās: ‘’Likvidēsim šo komisiju!’’

Līdzīgi būtu vajadzējis rīkoties arī ar tiem mūslaiku Saeimas deputātiem, kuri noteica, ka Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā. Viņi nebija tik čakli, lai ieskatītos 1921. gada 26. oktobra S.s. 22. sēdes protokolā, kur redzams toreiz pieņemtais likums par valsts budžetu. Likuma pirmajā pantā teikts, ka budžeta periods sākas 1. aprīlī un beidzas nākamā gada 31. martā. Mūsu deputāti neievēroja, ka dzīvojam ar padomju laika tradīcijām arī budžeta apsaimniekošanas jomā, un tas radīja kārtējās nesaprašanās arī pirms 10. Saeimas vēlēšanām un piepildās tas, par ko brīdināja agrāko laiku politiķis Hugo Celmiņš: ‘’Vēlētāji zaudē savu dārgāko mantu – savas vēlētāju balsis’’.

Vērojam tautas aktivitātes brīžus: ‘’lietussargu revolūciju’’, Saeimas nama logu sišanu 2009. gada 13. janvārī un citus Saeimas neizdarības un valdības neskaidrās rīcības izraisītos notikumus un zinām, ka septembrī daudzi nupat atgriezušies no atvaļinājumiem, citiem turpinās svarīgā un atbildīgā ražas novākšana, bet tajā pat laikā bērni jāsagatavo skolai, tomēr jaunais Ministru kabineta sastāvs divu mēnešu laikā pēc vēlēšanām uzsāk izstrādāt sasteigtu un neapdomātu budžetu, kas jāpieņem jaunievēlētajai Saeimai, bet jaunā valdība paredz tādas pat sasteigtas, budžetu lāpošas reformas .Ja nemaina budžeta pieņemšanas laiku, ierosinu Saeimas vēlēšanas pārcelt uz marta pirmo sestdienu, bet jaunievēlētajiem deputātiem uz pirmo sēdi pulcēties aprīļa pirmajā otrdienā. Ieguvumi būtu vairāki un vērā ņemami: sabiedrība aktīvāk iesaistītos vēlēšanās, un nākamā gada budžetu gatavotu jau pieredzi apguvuši ministri, bet pieņemtu zinoši Saeimas deputāti.

Domas un darbus Latvijai!

Uldis Priede.
Telefoni: 67249123, 29628129.