Latvijas izglītības sistēmai nepieciešamas steidzamas un būtiskas reformas

Latvijas Nacionālās Skolotāju Savienības (LNSS) 14 ekspertu grupa Ingunas Tīkmeres vadībā 28.07.2011 uzsāka darbu pie ZRP Programmas Izglītības sadaļas izstrādes. Saspringta darba rezultātā tika sagatavota Izglītības programmas īsā un paplašinātā versija, kura tika iesniegta ZRP kongresam 13.08.2011. Šajā sakarā tika rūpīgi analizētas un novērtētas pāri par 300 tēzēm, kas ietvēra priekšlikumus saistībā ar izglītību, kultūru, zinātni un sportu. Pirmo reizi šajā sakarā tika izmantota Googles izstrādātā tiešsaistes dokumentu tehnoloģija (Google Document Technology), kas ļauj daudziem lietotājiem strādāt ar vienu un to pašu dokumentu 24x7-režīmā bez laika un telpas ierobežojumiem. Šāda pieeja ir ievērojami produktīvāka pat par klātienes diskusijām, kur nereti vien laiks tiek tērēts "matu skaldīšanai" tai vietā, lai veidotu konsolidētus viedokļus un konceptuālas nostādnes. Zemāk īsa reportāža par to, kā ekspertu grupa strādāja, izmantojot tiešsaistes dokumentu tehnoloģiju.

------------------------------------------------------------- 

ZRP izglītības un kultūras ekspertu grupas (IKDG) uzdevums bija sagatavot un iesniegt ZRP vadībai ZRP Programmas Izglītības Sadaļu (PIS). Lai atvieglotu PIS sastādīšanu, Uldis talkā palūdza Gudro Nezinīti (GN), kuram ir liela pieredze izglītības jautājumos. GN jau iepriekš bija sagatavoti vairāki simti priekšlikumu, kas viņuprāt būtu iekļaujami programmā. Tātad šos GN priekšlikumus vajadzēja novērtēt pēc svarīguma, cik lielā mērā to aktualitāte atbilst veicamajām izglītības reformām. Šajā sakarā ekspertu atbalsta stiprumu vajadzēja izteikt pēc 5-ballu skalas 1-2-3-4-5, kuru nozīme paskaidrota zemāk tabulā. Ja ekspertam nav viedoklis par konkrēto priekšlikumu, tad tas tika atzīmēts ar "0"-ballēm.

Vērtējums ballēs	Vērtējuma nozīme
0	Nav viedoklis
1	Neatbalstu
2	Ne visai atbalstu
3	Atbalstu
4	Stingri atbalstu
5	Ļoti stingri atbalstu

GN tēzes - priekšlikumi bija sagatavoti XLS faila (skat pielikumu) un GOOGLE tiešsaistes dokumenta veidā. Offline XLS fails katram ekspertam noderēja, lai detalizēti iepazītos ar dokumenta saturu un adaptētos darbam tiešsaistes (online) režīmā. Strādāt tiešsaistes režīmā IKDG bija ļoti svarīgi darba ražīguma dēļ, lai nebūtu jānodarbojas ar atsevišķo ekspertu XLS failu konsolidāciju, kas prasītu vēl papildus laiku.

IKDG eksperti tika aicināti izteikt arī savus īpašos priekšlikumus, kas bija ierakstāmi lielajā GOOGLE tabulā  tūlīt zem GN tēzēm - priekšlikumiem. Šis darbs vēl turpinās, jo visi eksperti vēl nav izteikušies. Arī ekspertu izteiktie priekšlikumi tiek vērtēti līdzīgā veidā no citu kolēģu puses, kā tas tika darīts ar Gudrā Nezinīša priekšlikumiem. Pēc definīcijas autors pats savus priekšlikumus vērtē ar maksimālo atzīmi kā ļoti svarīgus, proti, ar "5"-ballēm. Taču paša autora vērtējums, aprēķinot priekšlikuma svarīguma indeksu, netiek ņemts vērā. Citu ekspertu vērtējums, protams, var nesakrist ar autora pašvērtējumu, tas var būt arī zemāks par 5-ballēm.

IKDG eksperti ir paveikuši lielu darbu, par ko viņi ir pelnījuši lielu pateicību. IKDG ekspertiem ir izdevies izveidot konsolidētu viedokli par GN iesniegtajiem priekšlikumiem, kuri tagad saranžēti dilstoši pēc svarīguma indeksa "VidV", kas aprēķināts kā atsevišķu ekspertu vērtējumu vidējā vērtība [XLS tabulā pēc formulas: =IF(ISERROR(SUM(I11:Y11)/COUNTIF(I11:Y11;">0"));"";SUM(I11:Y11)/ COUNTIF(I11:Y11;">0"))]. Saprotams, ka GN tēzes – priekšlikumi vēl ir tāli no domas pabeigtības un redakcionālās pilnības, tāpēc vēl ir slīpējami un gludināmi. Taču tanī pat laikā tēžu – priekšlikumu tabula skaidri norāda uz prioritātēm, kuras noteikusi kolektīvā doma. Tēžu – priekšlikumu sarakstā ir ietverti 172 vienumi ar svarīguma indeksu no 5,000 līdz 1,333, kas ir apjomīgs dokuments uz 19 lpp. Tagad atliek izvēlēties svarīguma indeksa slieksni, par kuru zemāka svarīguma tēzes netiek iekļautas programma. Piem., ja par svarīguma indeksa slieksni izvēlas vērtību "3,500", tad programmā tiek ietvertas 117 tēzes, kuras var izmantot Izglītības sadaļas sastādīšanai. Līdzīga satura tēzes būtu apvienojamas ne tik daudz tekstuāli, kā saturiski, veidojot plašāka vēriena principus, uz kuriem balstīt nepieciešamās izglītības reformas. Pirmām kārtām, tie varētu būt principi strukturālajām reformām kontekstā ar vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības organizatorisko struktūru, finansēšanas modeļiem, izglītības kvalitātes vadību, etc.

--------------------------------------------------------------

Zemāk  ilustrācijai publicējam vairākas tēzes  saistībā ar nepieciešamajām Latvijas izglītības sistēmas (LIS) reformām:

1. LIS lielāka decentralizācija, IZM centrālā aparāta un tās pārraudzībā esošo aģentūru birokrātijas ievērojama mazināšana;

2. Pašvaldību - Novadu skolu valžu kompetences un atbildības būtiska palielināšana, subsidiaritātes veicināšana izglītības jomā;

3. Vecāku un skolnieku-studentu atbildības paaugstināšana par Valsts Budžeta līdzekļu (piem., 700 Ls/gadā) efektīvu izmantošanu. Izglītības iegūšanas līguma slēgšana starp skolu un vecākiem, starp augstskolu un studentu par izglītības procesa nodrošinājumu un sasniedzamajiem akadēmiskajiem rezultātiem;

4. Modificēt un uzlabot finansēšanas modeli "Nauda seko skolēnam-studentam (S-S)", ietverot S-S atbildību par sasniegtajiem izglītības rezultātiem un turpmākā finansējuma atkarību nākotnē no akadēmisko sasniegumu kvalitātes;

5.Par valsts Budžeta (VB) līdzekļiem studējošās personas akadēmisko sasniegumu uzskaites (PASU) nodrošināšana visa mūža garumā, jo sevišķi vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības iegūšanas periodā. PASU ņemšana vērā visā turpmākajā personas izglītības un tālākizglītības iegūšanas procesā pēc sākumskolas absolvēšanas, piešķirot VB atbalstu personai vai pat noraidot to, sākot jau ar augstākās izglītības posmu.

6. Visdrīzākajā laikā organizēt pāreju un 11-gadīgu vispārējo izglītību. Vecāki sadarbībā ar pirmskolu iestādi novērtē, vai viņa bērns var uzsākt skolu jau no 6. vai 7.gadiem, tad seko 11 gadi VIS un 3 gadi AIS, kopā 14 gadus ilga skološanās. Tad persona ir sasniegusi 20-21 gadu vecumu, ieguvusi augstas kvalitātes izglītību un ir gatava patstāvīgai dzīvei un darba tirgum.

7. Informācijas Sabiedrības apstākļos (EGIP - Elektroniskās grāmatas Izglītības Paradigma) mūžizglītība nebūtu jāuzskata par kāduīpašu LIS fenomenu pieaugušajiem. Faktiski personas mūžizglītība iesākas 6-7 gadu vecumā un turpinās visu apzinīgo mūžu pat pensionēšnās vecumu ieskaitot. Pieaugušas personas izglītošanās process visumā ir pašorganizēts, kas laiku pa laikam var tikt pastiprināts ar dažādas intensitātes kursiem atkarībā no personas interesēm vai  darba tirgus situācijas. Augstskolas  pārsvarā transformējas par  pētniecības un sertifikācijas iestādēm.

Dokumenta beigas.